:: e – BAZNICA ::

Dievs aptver debesis ar savām rokām

Mēs skatāmies zvaigžņotajās debesīs un mums nav ne jausmas, cik plašas ir debesis, cik tālu ir austrumi no rietumiem. Zvaigžņu pētnieki zina teikt, ka izplatījums ir praktiski bezgalīgs, pa kuru var ceļot simtiem miljonu gaismas gadu. Tas ir cilvēka prātam neaptverams attālums. Tas nav ne izmērāms, ne apceļojams.

Bet škiet, ka pravieti Jesaju šie milzīgie attālumi nemaz nemulsina. Viņš saka: “Kas ir izmērījis visus ūdeņus ar sauju? Kas ir aptvēris debesis ar savām rokām? Kas ir tā Kunga garam noteicis visus šos apjomus, un kas ir bijis Viņa padoma devējs? Redzi, tautas ir kā piliens pie spaiņa, tās Viņam ir kā puteklis svaru kausā!” (Jes.40:12-15)

Dievs aptver visas debesis un izplatījumu ar savām rokām. Viņš ir daudz lielāks par visu, ko radījis. Dievs ir tik liels un varens, ka visas tautas ir kā piliens un kā puteklis Viņa priekšā.

Zinātnieki saka, ka kāda īpaša zvaigzne debesīs ir tik milzīga, ka – ja šī zvaigzne jeb milzīgā saule atrastos mūsu zemes vietā, tad mūsu saule joprojām atrastos iekšā šai milzīgajā saulē. No šejienes mēs varam redzēt šo sauli kā mazu mirdzošu uguntiņu pie naksnīgajām debesīm.

Kā jūs domājat: kā izskatāmies mēs, skatoties no turienes?

Sīki, niecīgi, vispār neredzami. Nav brīnums, ka psalma autors saka: “Kad es redzu Tavas Debesis, Tavu roku darbu, mēnesi uz zvaigznes, ko Tu esi radījis: Kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, un cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko?” (Ps.8:4-5)

Visā šai bezgalīgajā izplatījumā mēs esam sīka, sīka vienība. Bet blakus Dievam viss šis izplatījums ir sīka vienība. Un tomēr Dievs ir aptvēris debesis ar savām rokām. Viņš rūpējas par ikvienu, vismazāko. Dievs uzpasē pat mazos zvirbuļus. Jēzus saka, ka visi mūsu galvas mati ir Viņam skaitīti un zināmi, un ne mats neizkrīt bez Viņa ziņas. Tik ļoti Viņš rūpējas par mums, sīkajiem cilvēkiem.

Bet lielākais brīnums no visiem ir tas, ka pats bezgalīgais Dievs kļuva par cilvēkbērnu, piedzima no jaunavas Marijas, lai kļūtu mums par Glābēju no grēkiem. Mēs varbūt jūtamies sīki un nenozīmīgi, taču Dievs mūs ļoti mīl un uzskata par tik svarīgiem, ka sūtīja savu Dēlu krusta nāvē, lai izpirktu mūsu grēkus. Āmen.