:: e – BAZNICA ::

Par Mārtiņa Lutera biogrāfiju

Reformācijas vēsturnieki un Lutera biogrāfi ir piedāvājuši arvien jaunas un jaunas perspektīvas Lutera pētniecībā, tomēr viņi secina, ka viens biogrāfs nevar uzrakstīt pilnīgu Mārtiņa Lutera biogrāfiju.

Pirmkārt, nav iespējams apzināt 121 biezos sējumos apkopotos Lutera darbus, kuru izdošana pabeigta tikai 2009.gadā, un, otrkārt, par virkni notikumu Lutera dzīvē trūkst informācijas, kā arī vispārpieņemti fakti par Lutera dzīvi izrādījušies dokumentāli nepierādāmi.

Lutera darbi kļuva par tik intensīvas izpētes avotu 20. gadsimta pirmajā pusē, ka tai tika dots vārds “Lutera renesanse.” Kopš 1956. gada Pasaules luterāņu federācija katru piekto vai sesto gadu pulcē Lutera un reformācijas pētniekus Starptautiskajā Lutera izpētes kongresā (International Congress for Luther Research), savukārt kopš 1957. gada izdotajā Lutera gadagrāmatā (Lutherjahrbuch) ik gadus apkopotajā bibliogrāfijā iekļautie pētījumi mērāmi simtos un tūkstošos.

Pētnieks sniedz tagadnei vēstures interpretāciju. Lutera interpretāciju dažādība liecina par viena redzējuma neiespējamību, tāpēc katra pētnieka Luters ir savādāks.

Piemēram, Ohaio Valsts Universitātes vēstures profesors Džeims Kittelsons min trīs skata punktus un to trūkumus. Pirmajā Luters tiek pārvērsts par teoloģisku sistēmu, bezķermeņa prātu, otrajā viņu attēlo kā sociālu vai psihisku impulsu kopumu, bet trešajā indivīds vispār tiek pazaudēts vēsturiskos procesos.

Ir jāpatur prātā, ka Luters dzīvoja straujā pārmaiņu laikā un līdzdarbojās tik plašā sabiedriskā reformā, ko viņam vienam iesākt un novadīt līdz galam nebūtu pa spēkam. Tas bija kolektīvs darbs.

Kanādiešu baznīcas vēsturnieks Džeims Peitons secinājis, ka Lutera atziņas attīstījās pakāpeniski, bet viņš pāragri tika ierauts reformācijas cīņās. Viņš nebija situācijas noteicējs. Vēlāk viņam nācās virkni ieskatu koriģēt, tādēļ viņa darbi var radīt pārpratumus.

Tā kā Lutera darbi gan viņa laikā, gan mūsdienās tika izdoti pakāpeniski, tieši avotu trūkums pētniekus varēja novest pie pārsteidzīgiem secinājumiem. Piemēram, joprojām ir diskusijas par laiku, kad Luters mainīja ieskatu par grēku piedošanas saņemšanu.

Vēstures profesora Ernsta Švīberta darbs “Luther and His Times: The Reformation From a New Perspective” ir monogrāfija, kas detalizēti aptver plašu tēmu loku par Luteru un viņa laiku. Viņš konstatē, ka pēc agrāk nezināmu materiālu publicēšanas 19. gadsimta beigās, Romas katoļu vēsturniekiem un pētniekiem luterāņiem nācās mainīt agrākos ieskatus par Luteru. Viņš norāda, ka Lutera kolēģi biogrāfijās neapraksta pašu Luteru, bet sniedz leģendāru informāciju, kas neko nepasaka par pašu Luteru. Bet nākamā paaudze jau padarīja Luteru par dogmatiķi, akcentējot viņa mācības, neko nezinādami par evaņģēlisko garu, ar ko viņš iedvesmoja savus studentus. Turklāt Švīberts secina, ka pat mums pieejamie Lutera attēli ir idealizēti un neatainoja Luteru reālajā dzīvē.

Viens no mūsdienu ievērojamākajiem vēlo viduslaiku pētniekiem, Folkers Lepins (Volker Leppin), secinājis, ka paša Lutera atskats uz laiku pirms reformācijas vairs nav objektīvs, bet gan vēlākās izpratnes projekcija.

Katrā ziņā plašais pirmavotu loks un dažādās pētījumu perspektīvas ir gan izaicinājums, gan priekšrocība, lūkojoties pēc Mārtiņa Lutera.