Sātana dzelonis kristieša miesā
“Lai es nepaaugstinātos īpašo atklāsmju dēļ, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani, ka netopu iedomīgs. Tādēļ es To Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos. Un Viņš ir sacījis: “Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās.”" [2.Kor.12:7-9]
Pāvils dziļi un sirsnīgi lūdza, lai Dievs viņu atbrīvo no “dzeloņa miesā”. Kas bija šis dzelonis, mēs īsti nezinām. Varbūt tās bija kādas ciešanas, no kurām viņš nespēja tikt vaļā, tomēr apgalvot mēs to nevaram. – Vai tā bija miesas kaite, dvēseles kaite vai kādas garīgas sāpes? Lai kas bija šis “dzelonis”, Pāvils labprāt būtu vēlējies no tā atbrīvoties, taču Dievs arvien teica – nē.
Varbūt ir pat labi un svētīgi, ka precīzi nezinām, kas bija Pāvila “dzelonis”. Tagad ikviens no mums – arī tu un es – šo “dzeloni” var attiecināt uz savu kaiti, ar kuru jācīnās.
- Kad mums uznāk cīņa grūta
Un ja Tavs Tēva prāts to sūta,
Tad palīdzi, ka uzvaram.
Spodras kara bruņas sniedzi,
Mūs pārspēt ienaidniekam liedzi,
Ka cīņā modri pastāvam!
Tavs krusts lai liecina,
Ka pieder uzvara
Tavai draudzei!
No Dieva sirds neviens nav šķirts,
Kam spoža debess saule mirdz.
Pāvils juta, kā šis “dzelonis” kavēja un apgrūtināja viņa kalpošanu Dievam. Viņš sirsnīgi bija lūdzis glābšanu no tā. – Droši vien Pāvils domāja, ka, atbrīvodamies no pastāvīgajām mokām, viņš daudz vairāk un labāk spētu kalpot Dievam.
Tomēr Pāvila lūgums netika izpildīts. Mums nav nekādu šaubu – viņa lūgšana tika sadzirdēta un uzklausīta, jo Dievs vienmēr dzird Savu bērnu lūgšanas, tomēr Tas Kungs neatbildēja tā, kā Pāvils bija cerējis.
Kāpēc?
Atbildi uz šo jautājumu deva pats Jēzus: “Tev pietiek ar Manu žēlastību.”
Jēzus, kas pazīst mūs labāk nekā mēs paši sevi, zināja, kas Pāvilam vajadzīgs. Asais un mokošais dzelonis – lai kas tas bija – padarīja viņu arvien vairāk atkarīgu no Dieva un Viņa žēlastības. Vājība Pāvilam kļuva par spēka avotu, jo miesas nespēks aizvien vairāk tuvināja viņu Jēzum.
Tas pats attiecas arī uz mums. Diemžēl mums nenāks par labu, ja jutīsimies brīvi no vājībām, stipri sevī un neatkarīgi no Jēzus. Mums ir labāk, ja Dievs mūsos saglabā šīs kaites un vājības, kas, no vienas puses, apgrūtinās un mocīs, bet no otras – arvien ciešāk tuvinās mūs Jēzum un Viņa žēlastībai!
Lai Dievs Sava vārda gaismā mums palīdz to saprast!
Līdzīgās e-publikācijas