Kas ir jūsu dzelonis?

Šeit attēlots viens no visu laiku slavenākajiem misionāriem – apustulis Pāvils. Mākslas darbos dievbijīgu cilvēku svētumu simbolizēja nimbs ap galvu, kā tas redzams arī šajā gleznā.

Nekas nav iebilstams pret to, ka mākslinieks izmanto nimbu, lai atgādinātu mums, ka šis cilvēks bija svēts un Dieva īpaši izraudzīts kādam uzdevumam. Bet lai mēs iegūtu pilnīgāku ainu par Pāvila dzīvi, kā viņš pats to apraksta, mums viņa attēlojumā būtu jāpievieno vēl kāds simbols – ērkšķis, kā tas arī parādīts šajā attēlā.

DIEVA DZELONIS MĀCA PAZEMĪBU

Kā ērkšķis var mums atgādināt par Pāvila ciešanām? Apustulis pats runāja par dzeloni savā miesā. Viņš skaidro, kas viņam ir devis šo dzeloni, un atkārtoti uzsver, kāpēc tas ir dots: “Tādēļ, lai es nepaaugstinātos, man ir dots dzelonis miesā, Sātana eņģelis; tas mani sit, lai es pārlieku nepaaugstinos” (2.Kor.12:7).

Kaut arī aizvien ir bijuši dažādi viedokļi par to, kas bija Pāvila dzelonis, nav nekādas vajadzības spriedelēt par to, kāpēc viņam bija tā jācieš. Pāvils pats skaidro, ka dzelonis viņam tika dots, lai viņš “nepaaugstinātos”, nekļūtu uzpūtīgs, lepns un iedomīgs.

Runājot par Pāvila ciešanām, Mārtiņš Luters norāda, ka arī citām Bībelē pieminētām ievērojamām personām, piemēram, Ābrahāmam, Mozum, Āronam un Dāvidam, tāpat bija jācieš. Un tad Luters, daudziem no mums par pārsteigumu, piebilst, ka lepnība ir “netikums, kas piemīt mums visiem“. Šo apgalvojumu viņš paskaidro šādi:

“Kad Dievs kādam dod izcilas dāvanas, vecais Ādams paaugstinās un kļūst lepns, jo redz, ka citiem šādu dāvanu nav. Tad Dievs atļauj Sātana eņģelim mūs vārdzināt (dodot kādu dzeloni mūsu miesā), lai mēs ar savu lepnību sevi nepazudinātu”.

VAI JŪSU PORTRETĀ BŪTU JĀBŪT ĒRKŠĶIM?

Vai jums ir dzelonis miesā? Vai esat kādreiz domājis par to, kas ir jūsu dzelonis? Varbūt jūsu dzelonis ir slikta atmiņa un nespēja iegaumēt Rakstu vietas no Bībeles? Iespējams, Dievs ļauj Sātanam kavēt jūsu atmiņu, lai jūs nevis lielītos ar to, cik labi pārzināt Dieva vārdu, bet būtu spiests ik dienas to lasīt atkal un atkal, lai atgādinātu sev Dieva gribu un apsolījumus Kristū. “Manas acis ilgojas pēc Taviem apsolījumiem..” (Ps.119:82).

Vai varbūt jūsu dzelonis ir raizes, ka nespējat dzīvot krietnāk un svētāk. Iespējams, Dievs ļauj, lai Sātans jums nemitīgi uzrāda un atgādina jūsu kļūdas un vainu, lai jūs meklētu Kristus nevainojamo taisnīgumu, nevis pašapmierināti uzskatītu sevi par itin jauku cilvēku, īpaši salīdzinājumā ar citiem. Tiklīdz pamanāt sevī paštaisnības grēku, novērsieties no domām par sevi un pievērsieties Jēzum. Un Dieva vārds mainīs jūsu sirdi un domas, ka jūs līdz ar apustuli Pāvilu varēsit sacīt: “Es visu iepriekšējo vērtēju kā zaudējumu tā pārākuma dēļ, ko dod Kunga Jēzus Kristus iepazīšana – Viņa dēļ es visu pārējo.. uzskatu par mēsliem. Lai tik es iemantoju Kristu, un lai es tieku atrasts Kristū nevis ar savu taisnību pēc bauslības, bet ar to, kas nāk caur ticību Kristum, ar to taisnību, kas ir no Dieva un ir iegūta ticībā” (Fil.3:8–9).

DZELONIS IR DIEVA DĀVANA, LAI DARĪTU JŪS PAZEMĪGU

Ja jūsu attieksme pret dzeloni miesā aprobežojas tika ar zināšanu, ka jums tāds ir, tas jums neko nedod. Bet jūs savu dzeloni miesā varat uzlūkot arī kā dāvanu, ko Dievs jums devis, lai jums palīdzētu. Vārdu sakot, neignorējiet savu dzeloni. Ļaujiet, lai dzelonis miesā ved jūs pie Dievam tīkamas grēkatziņas un nožēlas skumjām, par kādām Pāvils rakstīja Korintas draudzei: “Tagad es priecājos, un ne tāpēc, ka jūs tikāt apbēdināti.. Jo bēdas, kas ir pēc Dieva nolūka, ved uz atgriešanos un izglābšanos, ko nenožēlo, bet pasaulīgās bēdas ved nāvē” (2.Kor.7:9–10).

Mīļais Kungs Jēzu, es bieži zaudēju paļāvību, jo apzinos, ka savā garīgajā dzīvē esmu neveiksminieks. Lai kā es censtos, man neizdodas dzīvot svēti un pareizi (Rom.7:19). Es Tev pateicos par dzeloni, kas liek man lasīt un atkal pārlasīt Tavus apsolījumus, ka esmu nevainojams Tavā priekšā ne tāpēc, ka es būtu ko labu darījis, bet dēļ tā, ko Kristus ir manā labā darījis ar Savu nāvi un augšāmcelšanos. Palīdzi man, lai es tāpat kā apustulis Pāvils spētu apzināties savu dzeloni un līdz ar viņu teikt: “Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani. Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs” (2.Kor.12:9–10). To es Tev lūdzu, Kungs. Palīdzi man, Jēzus vārdā. Āmen.