Par īsto izšķiršanu starp Bauslību un Evaņģēliju

Jāievēro, lai abas šīs mācības, Bauslība un Evaņģēlijs, netiktu sapludinātas un sajauktas un vienai netiktu piedēvēts tas, kas attiecināms uz otru.

Ar ko Kristus nopelns un Viņa labie darbi viegli var tikt aptumšoti un Evaņģēlijs atkal padarīts par Bauslības mācību, kā tas pāvestībā ir noticis un tādā veidā kristiešiem ticis laupīts īstais mierinājums, kas viņiem dots Evaņģēlijā pret Bauslības draudiem, un pāvestībai atkal tikušas atvērtas durvis uz Dieva baznīcu.

Tādēļ ar vislielāko uzcītību nepieciešamas ievērot un uzturēt patieso, īsto izšķiršanu starp Bauslību un Evaņģēliju un uzcītīgi novērst to, kas varētu izraisīt sajukumu starp Bauslību un Evaņģēliju (tas ir, kad abas šīs mācības, Bauslība un Evaņģēlijs, tiktu sagrozītas un sajauktas vienā mācībā).

Tādēļ ir bīstami un nepareizi, ja no Evaņģēlija, kad tas tā nosaukts atšķirībā no Bauslības, vēlas izveidot nožēlas vai nosodījuma sprediķi.

Jo citkārt, kad tas tiek saprasts vispārīgi, attiecībā uz visu mācību, arī “Apoloģija” vairākkārt saka, ka Evaņģēlijs ir pasludinājums par atgriešanos un grēku piedošanu. Taču līdzās tam “Apoloģija” arī rāda, ka Evaņģēlijs ir tieši apsolījums par grēku piedošanu un taisnošanu caur Kristu, savukārt Bauslība ir vārds, kas nosoda grēku un nolād.