Kristus vārdi ir dzīvība

Noklausies šo e-publikāciju

Pītera Paula Rubensa glezna ataino godbijību, ko pauž Kristus mācekļi, pulcējoties uz pēdējo maltīti pirms Viņa sišanas krustā. Viņi šķiet nedaudz apjukuši, dzirdot, kā Jēzus pasludina Savu jauno derību, kas uz mūžīgiem laikiem aizvietos Pashā mielastu.

Tas, ko mācekļiem bija lemts piedzīvot, nebija tas, ko viņi gaidīja. Bībele mums vēstī, ka mācekļi bija pulcējušies, lai baudītu tradicionālo jūdu Pashā maltīti. Pēc vakariņām (Lk.22:19-20) Jēzus ievadīja pavisam jaunu maltīti. “Vecā” Pashā maltīte, ko mācekļi bija gaidījuši, izrādījās tikai Kristus lietots atveids vai simbols.

KRISTUS PATIESĀ KLĀTBŪTNE SVĒTAJĀ VAKARĒDIENĀ

Jaunajā Jēzus iedibinātajā maltītē, ko Sv. Pāvils sauc par Tā Kunga Mielastu (1.Kor.11:20), par Kristu ne tikai runāja un gaidīja Viņa atnākšanu. Viņš patiešām bija klāt. Tāpat kā Kristus mācekļi patiešām ēda Viņa miesu un asinis, tā arī Viņa miesa un asinis tiek saņemtas arī šodien ikreiz, kad tiek svinēts Svētais Vakarēdiens, AR NOTEIKUMU, KA TIEK ATKĀRTOTI TIE PAŠI VĀRDI, KO SVĒTĀ VAKARĒDIENA IEVADĀ LIETOJA JĒZUS. Šie nedaudzie, taču vērtīgie Jēzus vārdi nav tikai Sakramenta apraksts. Šie paši vārdi ir Svētā Vakarēdiena dievišķais un dzīvību dodošais SPĒKS. Bez tiem nav Sakramenta, nav piedošanas, un tādēļ netiek piedāvāta dzīvība. Jēzus teica: “Vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība” (Jņ.6:63).

KRISTUS ĪPAŠIE VĀRDI

Nekādi citi Jēzus vārdi nekad nav atkārtoti biežāk par šiem dažiem dārgajiem vārdiem: “Tā ir Mana miesa.. Tās ir Manas asinis.” Apustuļi un agrīnā Baznīca saprata, ka Sakramenta spēks slēpjas Jēzus vārdos. Tie ir īpaši vārdi, un tos nedrīkst mainīt. Tā ir mūsu Kunga pēdējā griba un testaments. Pat laicīgajā pasaulē mirstoša cilvēka pēdējo vārdu un gribas mainīšana vai pat tikai neliela pārveidošana tiek uzskatīta par nopietnu noziegumu.

TICĪBĀ TURIETIES PIE VIŅA VĀRDIEM

Kristus centrālo lomu Svētajā Vakarēdienā un patiesas ticības Viņa vārdiem milzīgo nozīmi pasvītroja Hrizostoms, kurš tika citēts cauri viduslaikiem un kura vārdu patiesīgumu no jauna apliecināja luterāņu reformatori savā ticības apliecībā, Konkordijas formulā:

“Kristus pats klāj šo galdu un svētī to; jo neviens cilvēks mūsu priekšā nolikto maizi un vīnu nedara par Kristus miesu un asinīm – kā vien pats Kristus, kas par mums krustā sists. Vārdi tiek runāti ar priestera muti, bet caur Dieva spēku un žēlastību, caur vārdu, kurā Viņš saka: “Tā ir Mana miesa,” redzamie elementi Vakarēdienā top svētīti. Kā vārdi “augļojieties un vairojieties un piepildiet zemi!” tiek vienreiz sacīti, taču arvien ir spēcīgi dabā, ka tā aug un vairojas, tāpat arī šie vārdi, reiz sacīti, līdz šai dienai un līdz pat Viņa atnākšanai ir spēcīgi un darbojas, tā ka baznīcas Vakarēdienā Kristus patiesā miesa un asinis ir klātesošas“.

Mēs nekad neuzzināsim, kas notika mācekļu izbīļa pilnajos prātos, kad Jēzus teica: “Tā ir Mana miesa.. Tās ir Manas asinis.” Taču mēs zinām, ka Svētais Vakarēdiens nav zaudējis savu nozīmību un spēku, kas izteikts mūžīgi varenajos un dzīvajos Jēzus vārdos. Šie īpašie Kristus vārdi ir tikpat iedarbīgi šodien, kā tie bija tad, kad Jēzus tos teica Savas nāves priekšvakarā.

SVINIET UN DZIEDIET!

Šī iemesla dēļ Svētā Vakarēdiena svinēšanā ir ļoti svarīgi sekot apustuļa Pāvila un evaņģēlistu Mateja, Marka un Lūkas piemēram, pārliecinoties, ka mēs izmantojam Kristus un nevis mūsu pašu vārdus. Dieva Vārds ir DZĪVS; cilvēka vārds – nav (1.Tes.2:13). Kad mēs atkārtojam Kristus vārdus, mēs varam doties prom no svinībām dziedādami, tāpat kā to darīja Kristus un Viņa mācekļi (Mk.14:26). Jo mēs zinām, ka Kristus vārdi un solījumi ir patiesi un ka caur Viņa brīnišķajiem un vērtīgajiem ievada vārdiem mēs ar maizi un vīnu saņemam Viņa patieso miesu un asinis. Caur šo Sakramentu mēs saņemam Viņa pilnīgo piedošanu. Priecājieties! Kur ir piedošana, tur ir arī bagāta dzīve un mūžīgā glābšana.