Skip to content
6. marts, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

125. Cik ilgstoša ir Dieva svētība?

  • Sākums
  • Kurš var tikt pielaists pie Svētā Vakarēdiena
  • e-raksti

Kurš var tikt pielaists pie Svētā Vakarēdiena

Dr. Dž. Teodors Millers

Kristīgi mācītāji ir vienīgi Dieva noslēpumu “kalpi,” nevis kungi (1.Kor.4:1). Tādēļ viņiem ir jāpārvalda žēlastības līdzekļi (Evaņģēlijs un sakramenti) tieši tā, kā tos ir iestādījis pats Kristus (1.Kor.4:2; Mt.28:20). Mācītāji vai draudzes, kas Svētā Vakarēdiena pārvaldīšanā novirzās no Kristus iestādījuma, noraida Viņa autoritāti, pretojas Viņa gribai, nepareizi lieto šo dārgo Sakramentu un tādēļ “šī sanāksme ir viņiem par sodu” (1.Kor.11:29-34).

Kurš var tikt pielaists pie Svētā Vakarēdiena


Runājot par Svētā Vakarēdiena pareizu pārvaldīšanu, Svētie Raksi māca šādas patiesības:

  • Kristīgā baznīcā ir jāpastāv nevis atvērtam, bet gan slēgtam Vakarēdienam, jo Dievs vēlas, lai pie Dievgalda nāktu vienīgi ticīgie (1.Kor.11:26-28). Ja Evaņģēlijs ir jāsludina gan ticīgiem, gan neticīgiem (Mk.16:15-16), tad Svētais Vakarēdiens ir domāts vienīgi atdzimušajiem, kā to pierāda Kristus iestādīšanas vārdi un svēto apustuļu prakse (1.Kor.10:16; 11:26-34).

    Luters šajā jautājumā raksta:

    “Tā ir darījis Kristus. Evaņģēliju Viņš ir ļāvis sludināt visam pūlim, kā to vēlāk darīja arī apustuļi, lai to būtu dzirdējuši visi, gan ticīgie, gan neticīgie.

    Tā ir jādara arī mums. Taču mēs nedrīkstam pūlim atdot Sakramentu. Ja es sludinu Evaņģēliju, es nezinu, kuru tas uzrunās; bet šeit man ir jābūt pārliecinātam, ka tas ir uzrunājis to, kurš nāk pie Sakramenta. Tādēļ es nedrīkstu šaubīties, bet man ir skaidri jāzina, ka tas, kuram es dodu Sakramentu, ir uzklausījis Evaņģēliju un tam ir pareiza ticība.”

    Mācība par slēgto Vakarēdienu ir svarīga oponējot ne tikai reformātu sektām, bet arī maldīgiem luterāņu uzskatiem (piem. A. L. Grēbners, Geschichte der Luth. Kirche, nodaļa Abendmahl; Lehre un Wehre, 1888., 257. un turpm., 302. un turpm.).

  • No kristiešiem pie Svētā Vakarēdiena var pielaist vienīgi tos,
    1. kuri jau ir kristīti;
    2. kuri spēj izvērtēt savu rīcību (1.Kor.11:28). Tas izslēdz bērnus, cilvēkus, kuri atrodas bezsamaņas jeb komas stāvoklī, un cilvēkus ar garīgiem traucējumiem;
    3. kuri tic, ka Svētajā Vakarēdienā ar, līdz un zem maizes un vīna [zīmēm] viņi saņem Kristus miesu un asinis, savu grēku piedošanai (Mt.26:26-28). Tas izslēdz reformātus, racionālistus u.c., kuri noliedz reālo klātbūtni, kā arī visus pāvestiešus (arī katoliskos luterāņus), kuri māca, ka Sakraments darbojas ex opere operato, tādējādi noliedzot, ka ticība ir piedāvātās grēku piedošanas medium ληπτικὸv;
    4. kuri tādējādi neapgrēcina citus (2.Kor.6:3; Mt.18:7). Tas izslēdz tos:
      1) kuri dzīvo atklātā grēkā (1.Kor.5:11);
      2) kuri atsakās piedot un tikt salīdzināti (Mt.18:15-17, 35; 5:23-24);
      3) kuriem ir raksturīgs unionisms vai sinkrētisms (Rom.16:17; 2.Jņ.10-11).
    5. Sakraments būtu jāatsaka visiem tiem, kuri ir saistīti ar maldus mācošām baznīcām un nekristīgiem vai antikristīgiem kultiem (Ef.4:1-6; 5:7-11; 2.Kor.6:14-18).

Tā kā masonu loža ir pagānisks kults, kurš balstās cilvēka labajos darbos, tādējādi noliedzot pašu Svētā Vakarēdiena mērķi, proti, grēku piedošanas sniegšanu ticībā Kristum (sola fide), tad ir pats par sevī saprotams, ka ložas locekļi nevar būt patiesi kristieši. Tādēļ ložas locekļi būtu jāizslēdz no Svētā Vakarēdiena jo: a) būdami antikristīga kulta pārstāvji, viņi noliedz konkrētas kristīgās reliģijas mācības (Svēto Trīsvienību; Kristus dievišķumu, Viņa vietniecisko izpirkšanu, pestīšanu žēlastībā, utt.) un b) ejot pie Svētā Vakarēdiena, viņi ar savu līdzdalību antikristīgās biedrībās apgrēcina citus kristiešus (Mt.10:32-39).

Tā kā Svētais Vakarēdiens var tikt saņemts par sodu (1.Kor.11:29: κρίμα) kristīgam mācītājam ir ne tikai jāpiekodina visi komunikanti rūpīgi pārbaudīt sevi (1.Kor.11:28), bet arī jāpalīdz viņiem to veikt. Tādēļ ir nepieciešams saglabāt gan grēksūdzes dievkalpojumu, gan luterisko paražu “izsludināt Komūniju”, kas viņam dod iespēju individuāli kontaktēties ar tiem, kuri vēlas iet pie Svētā Vakarēdiena.

Tomēr, lai arī mācītājam nevajadzētu pielaist pie Svētā Vakarēdiena nevienu necienīgo, viņam, tajā pašā laikā, ir arī jārūpējas, lai tas netiktu liegts nevienam, kuram ir tiesības to saņemt. Kopumā varētu sacīt, ka visi kristītie kristieši, kuri no sirds nožēlo savus grēkus, patiesi tic Jēzum Kristum, ievēro Svētā Vakarēdiena iestādījumu tā, kā to ir iestādījis Kristus, ikvienā mācības un dzīves jautājumā paklausa kristīgajai mācībai, spēj izvērtēt sevi, dzīvot kristīgu dzīvi un Vēlas ar Svētā Gara palīdzību to uzlabot, var tikt pielaisti pie Svētā Vakarēdiena.

Tā kā tas, vai cilvēks ir vai nav cienīgs saņemt Vakarēdienu, pamatā ir atkarīgs no patiesas ticības, kuru šis Sakraments stiprina un palielina, tad arī tie, kuru ticība ir vāja būtu pie tā jāpielaiž (Mt.11:28; Jņ.6:37). Tādi būtu pat jāpamudina nākt pie Vakarēdiena.

Visos tajos gadījumos, kuros mācītājs, kurš ir atbildīgs par apzinīgu sava amata pildīšanu ne tikai savas draudzes, bet arī Dieva priekšā (1.Kor.4:1-2), pielaižot kādu cilvēku pie Vakarēdiena, kļūtu par šī cilvēka grēka līdzdalībnieku (1.Tim.5:22), viņa pienākums ir atturēt šādu draudzes locekli no piedalīšanās Vakarēdienā (piem., gadījumā, kad kāds cilvēks atsakās izlīgt ar savu tuvāko, Mt.5:23-25; 18:28 un turpm.; Lk.17:3).

Atturēšana no Svētā Vakarēdiena nav tas pats kas grēcinieka oficiāla ekskomunikācija no draudzes (1.Kor.5:13), bet gan mācītāja paziņojums, ka konkrētais loceklis uz laiku netiek uzskatīts par cienīgu saņemt Svēto Vakarēdienu. Šis loceklis, protams, var pieprasīt arī oficiālu draudzes lēmumu, taču gadījumā, ja draudze pieņem nepareizu lēmumu, tad mācītājam drīzāk vajadzētu ļaut sevi atstādināt no amata, nekā atcelt lēmumu, kuru viņš ir pieņēmis saskaņā ar Svētajiem Rakstiem.

Lai arī grēksūdze (vai nu publiska, vai privāta) nav dievišķs iestādījums, tā būtu jāsaglabā, it īpaši tādēļ, ka tai seko absolūcija. Pārējie jautājumi par šo tēmu attiecas uz pastorālās teoloģijas jomu.

Tags: Kristīgā dogmatika Lutera citāti mācība par Svēto Vakarēdienu slēgtais Dievgalds Svētais Vakarēdiens

Continue Reading

« Brīnumainā zvaigzne un austrumu gudrie
Laba sirdsapziņa vienmēr ir slikta sirdsapziņa »

Ieskaties

Kristus atziņas augļi
Manta debesīs
Svētums - Dieva darbs vai jūsējais?
Saprāts vai ticība

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • gviclo: “gviclo neslēpjas. Vienkārši spied uz gviclo. Bet kas ir scwildflower9? Ar cieņu, gviclo”
  • Roberto: “Cody, paldies par ekskursu, pilnība piekrītu nostājai ...tomēr ņemot vērā kristīgai ticībai, konservatīvām vērtībām un runas brīvībai pieaugošos naidīgos noskaņojumus…”
  • Cody: “Pāvels Durovs savulaik dibinājis вКонтакте sociālo tīklu, tad Krievijas specdienestu piespiests to nodeva tam pašam specdienestam, tad emigrējis un radījis…”
  • Janis Karklins: “ar kļūdu biju domājis vārdu "sātans", ne jau Rakstu vietu. "Bet Dieva vārds mums atklāj vairāk nekā tikai mūsu nožēlojamo…”
  • jean: “Jā, tas apceres teksts ir burtisks citāts no Ef. 6:12 -- "Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Bērni saņems Vakarēdienu
  • Pēdējā vakarēdiena divpadsmit karikatūras
  • Kam draudzes gans nevar dot Vakarēdienu?
  • Divpadsmit apustuļu mācība par Svēto Vakarēdienu
  • Iesvētība jeb konfirmācija kristīgajā baznīcā
  • Spriedumi par pareizu Kristības pārvaldišanu
  • Vakarēdiena vārdu atkārtošana
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • neapstridama_absoluta_patiesiba Neapstrīdamas absolūtas patiesības pieredze
    • e-refleksijas

    Neapstrīdamas absolūtas patiesības pieredze

  • kadi-ir-prieksnosacijumi-lai-saderinasanas-butu-speka Kādi ir priekšnosacījumi, lai saderināšanās būtu spēkā?
    • e-mācība

    Kādi ir priekšnosacījumi, lai saderināšanās būtu spēkā?

  • Atgriešanas līdzekļi Atgriešanas līdzekļi
    • e-raksti

    Atgriešanas līdzekļi

  • Aizliegtās diskusijas kristiešiem Aizliegtas diskusijas kristiešiem
    • e-ziņas

    Aizliegtas diskusijas kristiešiem

  • Žēlastības aicinājums Žēlastība ir aicinājums
    • e-refleksijas

    Žēlastība ir aicinājums

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Lk.11:2
    Lai nāk Tava valstība.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021