Iesvētība jeb konfirmācija kristīgajā baznīcā

Noklausies šo e-publikāciju

Latīņu vārds confirmatio nozīmē “nostiprināšana”, kamēr latviešu vārda “iesvētība” sakne veidota no vārda “svēts”.

Konfirmācija nav sakraments, ko būtu iestādījis Kristus un ar kuru tiktu sniegta žēlastība un Gara dāvanas.

Ar to evaņģēliskā konfirmācija (“(ap)stiprināšana”) principiāli atšķiras no Romas Katoļu baznīcas “iestiprināšanas” sakramenta, kas ir Kristības papildinošs sakraments, kuru turklāt sākotnēji sniedza vienīgi bīskaps.

Evaņģēliskā iesvētība attiecas uz abiem sakramentiem, uz Kristību un Vakarēdienu.

Kristības jautājumā runa ir par Kristības mācībām, kuras veic ar tādiem, kas kristīti kā bērni (Kristību mācības pieaugušajiem jeb katehumenāts). Vakarēdiena jautājumā runa ir par sagatavošanu Vakarēdiena saņemšanai un par pielaišanu pie tā.

Konfirmāciju ir ieviesuši Mārtiņš Luters, Mārtiņš Bucers un citi reformatori, lai panāktu kārtīgu sagatavošanos Vakarēdiena saņemšanai.