Spriedumi par pareizu Kristības pārvaldišanu

Pareiza Kristības pārvaldīšana iesākas ar pielaišanu pie Kristībām, Kristības lūgšanas gadījumā, kas notiek Gara pārbaudes un izšķiršanas veidā (1.Kor.12:10).

Piesakot Kristību, ir jāpārbauda, vai tā notiek ticībā. Kristīti tiek pieaugušie vai arī kristīgu vecāku bērni, kuriem Kristībā tiek lūgta un apsolīta kristīga audzināšana vecāku un krustvecāku ģimenē un draudzē.

Krustvecāki ir draudzes liecinieki, tādēļ tie ir jāizvēlas, ne tikai pamatojoties uz radniecību vai draudzības saitēm. Kristībai — kā likums — ir jānotiek draudzes dievkalpojuma laikā. īpašas vajadzības gadījumā katram kristietim ir jābūt spējīgam izdarīt Kristību.

Kristība izplešas pāri par visu kristieša dzīvi, tas ir, šī dzīve notiek, no tās izejot, tādēļ draudzei tā vienmēr no jauna ir jāatgādina, tās nozīmes izpratne vienmēr no jauna ir jāiedrošina un tajā jāievada, un tā. jāizrunā.

Lielākā daļa Jaunās Derības vēstuļu ir piemēri šādai Kristību pamācībai un atgādinājumam par Kristību.

Konfirmācijas nodarbības un konfirmācija ir kristīgās dzīves daļa, kas izriet no Kristības. Reformatoriskajā veidā katehumenāts, tas ir, nodarbības, lai sagatavotos Kristībai, ir saistītas ar pielaišanu pie Svētā Vakarēdiena un atļauju būt par krustvecākiem. Tā kā pieaugušajiem šis nodarbības ir pirms Kristības, tad tai seko pielaišana pie Svētā Vakarēdiena.

Bērniem — šīs apmācības un vienlaikus arī sagatavošana Svētā Vakarēdiena saņemšanai, kas notiek pēc Kristības. Bērni nedrīkstētu tikt pielaisti pie Svētā Vakarēdiena bez šādas rūpīgas sagatavošanas.