:: e – BAZNICA ::

Svētīgais Dieva miers

Ticības pārliecībai vienmēr seko miers, kas ir svētīgais Dieva miers, kad sirdsapziņa ir mierīga un brīva no sāpīgajiem grēkiem, jo tie ir piedoti un to vairs nav, un tā vietā nāk uzticības pilna draudzība ar Dievu, par ko apustulis saka: “Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu” (Rom.5:1).

Pēc tam tiek piedzīvots arī jauns, pārdabisks un garīgs prieks un laime, un tā ir jūtama atbalss no Dieva mīlestības, ar ko dvēsele bauda un redz, cik Tas Kungs ir labs (Ps.34:9). Taču šis prieks nav pati ticības būtība, un tas ne vienmēr tūlīt seko ticībai. Svētie Raksti to tiešā veidā nesaista ar glābšanu, bet glābšanu saista tikai ar ticību Kristum. Paturēsim prātā, lai to nepārprastu!

Minētajam mieram un draudzībai ar Dievu piederas arī jauns un svētīgs bērna paļāvības gars, bērnišķa pielūgsme un slavas dziesma Viņam, ko Pāvils sauc par dievbērnības garu, kas mums liek saukt: “Aba, Tēvs! Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni” (Rom.8:15-16).

Tādā pašā veidā jaunā radība un visa jaunā būtība, kas ir ticības radīta, jaunais prāts, jaunā garīgā izpratne, labprātība pret Dieva baušļiem, jauna valoda un atziņa, mīlestība un brālība, jaunā mīlestība un rūpes par cilvēkiem – īsi sakot, viss jaunais, kas ir ticības radīts, liecina par to, ka ir notikusi jaunpiedzimšana un tagad es esmu Kristū, kā to paskaidro Pāvils: “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns” (2.Kor.5:17). Tādi ir saņemtās žēlastības augļi un liecības.

Jautāti par žēlastības saņemšanu un tās baudīšanu, mēs varam atbildēt ar pāris vārdiem: vienīgi ticībā, vienīgi saņemot dāvanu. Jo mēs nekad nedrīkstam aizmirst visu pamatu, proti, ka Dievs mūs ir izredzējis pirms pasaules radīšanas un Kristus nāvē viss ir piepildīts, viss ir sagatavots un mēs esam glābti no žēlastības ticībā — tā ir Dieva dāvana. “Tādēļ no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība, lai apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem..” (Rom.4:16).

No tā izriet, ka šī lielā evaņģēliskā patiesība, ka ikviens, kas grib būt līdzdalīgs Kristū, kas nāk pie Viņa un uzņem Viņu, tas tūdaļ saņem žēlastību un glābšanu, kas ir dota Jēzū Kristū, un tam ne mirkli nav jāpaliek bez tā, ko Bībele ir skaidri paudusi tās pēdējā lapaspusē: “Kam slāpst, lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas (Atkl.22:17).