Iepriecinājums caur sarunu un savstarpēju mierinājumu

Noklausies šo e-publikāciju

Pirmie luterāņu kristieši bieži tika nežēlīgi vajāti, ne viens vien tika nogalināts. Taču viņi palika stipri savā ticībā. Kā šie Kristus sekotāji varēja palikt stipri pat tad, ja sātans sita viņus ik dienu?

Lai iepriecinātu un iedrošinātu brāļus un māsas Kristū, Luters rakstīja:

“Dievs Savā žēlastībā ir neparasti bagāts: pirmkārt, runātajā Vārdā, kurā grēku piedošana tiek pasludināta visai pasaulei (kas ir Evaņģēlija īstenais uzdevums), otrkārt, kristībā, treškārt, Svētajā Vakarēdienā, ceturtkārt, Atslēgu varā.”

Tad Luters norāda uz ko ļoti svarīgu — kaut ko, ko sātans cer, ka kristieši nedarīs: tā ir regulāra sadraudzība. Luters uzsvēra, ka Dievs arī sniedz iepriecinājumu Saviem bērniem, kad tie pat bez oficiālajiem dievkalpojumiem sapulcējas kopā “SAVSTARPĒJĀM SARUNĀM UN BRĀĻU UN MĀSU MIERINĀŠANAI. Mateja evaņģēlijā 18[:20] lasām: “Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies..””

KĀ JUMS PALĪDZĒS ŠIS BĪBELĒ BALSTĪTAIS LUTERA PADOMS?

Šo padomu spēkam un iepriecinājumam neizgudroja Luters. Viņa padoms kristiešiem BIEŽI PULCĒTIES KOPĀ kā ģimenēm un daļai no Kristus ģimenes sakņojas Dieva Vārdā caur Sv. Pāvilu vēstulē kolosiešiem 3:16–17 un efeziešiem 5:18–21. Tas nozīmē, ka Dievs ir priecīgs un tādēļ stiprina jūs un jūsu ģimeni vai sadraudzību, kad jūs regulāri sapulcējaties, lai svinētu dzimšanas dienas, jubilejas, kristību gadadienas un palīdzētu tiem, kam tas vajadzīgs visvairāk. Šādos gadījumos ir ļoti svarīgi dziedāt korāļus vai slavas dziesmas Dievam — līdzīgi, kā attēlā redzamajam Luteram un viņa ģimenei.

KRISTUS JUMS PALĪDZĒS PASTĀVĒT, LIETOJOT JŪSU BRĀĻUS UN MĀSAS KRISTŪ

Luters arī izskaidro, ka Dievs jūsu iepriecināšanai izmanto sadraudzību pat ar vienu kristiešu draugu:

“Uzticams draugs ir liela vērtība un dārgums jebkurā dzīves situācijā, ne tikai kopēju briesmu gadījumā, kad viņš var gan palīdzēt, gan iepriecināt, bet arī garīgos pārbaudījumos.

Pat ja cilvēka sirds ir dziļi sakņota Svētajā Garā, brālis, ar kuru var aprunāties par ticību un no kura var dzirdēt iepriecinājuma vārdus, ir liela priekšrocība…

Es personīgi uzskatu visa mana īpašuma zaudēšanu par mazāk svarīgu kā uzticama drauga zaudēšanu.

Kad Kristus cīnījās ar kārdinājumiem Ģetzemanes dārzā (Mt.26:37), mēs varējām redzēt, ka Viņš vēlas rast mierinājumu trīs Savos mācekļos. Kad Apustuļu darbos 28:15 Pāvils ieraudzīja brāļus, kas nāca pretī, lai viņu satiktu, viņš tapa iedrošināts un guva iepriecinājumu. Ja cilvēks ir viens un viņam ir atņemti viņa tuvākie draugi, viņu nomoka vientulība.

Viņš var pūlēties un cīnīties pret to, taču viņš to nevar pārvarēt bez lielām grūtībām.

Ikviens darbs ir mazliet vieglāks, ja jums līdzās ir brālis, jo tad ir spēkā Dieva apsolījums (Mt.18:20): “Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” Tādēļ vairieties no vientulības un meklējiet līdzīgu cilvēku sabiedrību, jo īpaši garīgās briesmās.”

BŪT VIENAM IR SLIKTI!

“Cilvēkam būt vienam ir ļoti slikti, jo īpaši kārdinājumos. “Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ,” saka Salamans mācītājs. Jo tad, ja cilvēks kārdinājumos ir viens, viņš nevar pārvarēt nevienu kārdinājumu, ne miesas, ne gara.”

Tāpēc pulcējieties tik bieži, cik vien varat Tā Kunga slavēšanai, kā arī sava un savas ģimenes gara stiprināšanai. Baudiet kopīgas maltītes. Dziediet kopā. Kopā pārrunājiet dienas notikumus. Ja darīsiet to Kristus vārdā, Dievs jūs stiprinās (Ef.5:18–21; Kol.13:16–17).

Mīļais Kungs Jēzu, palīdzi manai ģimenei uzsākt jaunu dzīvi sadraudzībā. Esi kopā ar mums, kad mēs pulcējamies. Piepildot mūs ar prieku, sniedz mums mierinājumu un spēku. Āmen.