Skip to content
7. februāris, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

158. Kādi ir labie eņģeļi?

  • Sākums
  • Lūgšanas “Mūsu Tēvs” pamats jūdaismā
  • e-raksti

Lūgšanas “Mūsu Tēvs” pamats jūdaismā

Risto Santala

Lūkas vienpadsmitās nodaļas sākums mums stāsta, ka lūgšana “Mūsu Tēvs” bija atbilde uz mācekļu prasību. Viņi sacīja Jēzum: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus”. Un tā radās “Pater noster” – lūgšana, kuru varētu uzskatīt par Jēzus visdārgāko mantojumu Viņa ganāmpulkam. Ir jāatzīst, ka jūdu lūgšanu literatūra ietver atsevišķas šīs lūgšanas paralēles, tomēr šeit tā izveido nesalīdzināmu veselumu.

Lūgšanas "Mūsu Tēvs" pamats jūdaismā


Agrākais galvenais Stokholmas rabīns Gotlībs Kleins divos atsevišķos pētījumos rakstīja par šīs lūgšanas jūdaisko kontekstu. Pēc Kleina vārdiem, tajā ir mesiāniskas izjūtas… Šajā lūgšanā visas Jēzus karstās sirds cerības un gaidas tiek samestas vienotā nozīmīgā formā.” Tā piepilda zināmas prasības, kas Jēzus laikā bija raksturīgas lūgšanai. Katrai lūgšanai tajā laikā bija jāietver septiņi lūgumi. No otras puses, tai vajadzēja sastāvēt no trim daļām. Lūgšana vienmēr sākās ar slavu Dievam – Shevah. Tam tika pievienoti paša indivīda lūgumi – tephillah, un lūgšana noslēdzās ar pateicību – hôdayah. Kleins šo lūgšanu analizē šādi:

    Shevah

  1. Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds.
  2. Lai nāk Tava valstība.
  3. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.
  4. Tephillah

  5. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.
  6. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
  7. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.
  8. Hodayah

  9. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.

Kleins uzsver, ka Jēzus laikā lūgšanas vienmēr bija jāsaka daudzskaitlī. Tas attiecās arī uz indivīdu, kurš lūdza viens, un droši vien tādēļ Jēzus mūs mācīja sacīt: “Dodi mums!” Lūdzējs sevi identificēja ar draudzes un tautas vajadzībām. Lūgšanai nebija jābūt tikai par sevi. Un cik tā ir svarīga! Rabīnu literatūra nošķir frāzes “mūsu Tēvs” un “mans Tēvs”. Rabīns Abaijs, kurš dzīvoja IV gadsimtā, saka, ka indivīdam sevi vienmēr vajadzētu identificēt ar draudzi un izsaukties: “Tavs prāts lai notiek, ak, Dievs, mūsu Kungs, ka Tu mūs ved mierā…” Arī viduslaikos RaSHI apgalvo, ka it īpaši īsās lūgšanās vajadzētu izmantot daudzskaitļa formu. Uzrunas veids: “Mūsu Tēvs debesīs…” parādās vienreiz Midrash un vienreiz arī kā “Tavs Tēvs debesīs…” Sidur lūgšanu grāmata izmanto formu “Mūsu Tēvs” vai “Mūsu Tēvs, mūsu Ķēniņš”. Tomēr Dieva svētība vienmēr ir personīga. Tā nav tikai nejaušība, ka Ārona svētība Israēlam tika dota vienskaitlī: “Tas Kungs lai tevi svētī un lai tevi pasargā…” (4.Moz. 6:24-26)

Pēc Kleina domām, Jēzus mācītā lūgšana netieši norāda uz augšāmcelšanās ticību:

“Kādā senā mācībā ir teikts: “Svētais, lai slavēts Viņa vārds, liks mirušiem celties augšām šajā pasaulē, tā lai Viņa lielais Vārds tiktu svētīts. Tāpēc visiem būtu jālūdz: “Svētīts lai top Tavs Vārds, lai nāk Tava Valstība”, jo augšāmcelšanās sekos kā šo lūgšanu piepildījums…” Šeit mums ir mesiāniska lūgšana, kuru Savā laikā varēja lūgt tikai Jēzus. Tā ir vispersoniskākā lieta, kas mums ir no Jēzus. Tajā ir darītas nemirstīgas Viņa ilgas un centieni, un gars, kas aptver šo lūgšanu, ir darījis brīnumus cilvēku sirdīs.”

Sidur lūgšanu grāmatas qaddish daļas aramiešu valodā, kas parādās daudzās vietās visā grāmatā, atgādina shevah daļu no lūgšanas “Mūsu Tēvs”:

“Paaugstināts un svētīts lai ir Viņa lielais Vārds pasaulē, kuru Viņš radīja pēc Savas gribas. Lai Viņš izveido Savu Valstību tavas dzīves laikā un tavās dienās, un visa Israēla nama dzīves laikā, ātri un tuvākā laikā; un sakiet – āmen.”

Draudze uz rabīna deklamāciju atbild: “Lai svētīts Viņa lielais Vārds mūžīgi mūžos, āmen.”

Aplūkojot Kleina norādi uz augšāmcelšanos, ir vērts atzīmēt “Midrash zīmoga” rabīna Tanhumas interpretāciju par 1. Mozus 12:1: “Izej no savas zemes, …un tevī būs svētītas visas zemes ciltis”:

” “Un Es tevi svētīšu” nozīmē, ka “Es tevi svētīšu Savā godībā un darīšu lielu tavu vārdu, tā ka tavs vārds būs liels un svētīts uz zemes”. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pirmā būs svētība, ko tu saņem, un tad Mana: vispirms mēs sakām “Ābrahāma vairogs” un tad “augšāmcelšanās no mirušiem”.”

Tas norāda uz rabīnu ekseģētisko principu, ka vienmēr vajadzētu sākt ar Dieva apsolījumu Ābrahāmam un noslēgt ar augšāmcelšanos. Šai frāzei ir tiešs kontakts ar darbdienu shaharith lūgšanu, kurā ir teikts:

“Svētīts esi Tu, ak, Dievs, Ābrahāma vairogs: Tu, ak, Dievs, esi mūžīgi stiprs, Tu uzcel mirušos un esi stiprs, lai pestītu. Tu satricini dzīvos ar Savu žēlastību, uzcel mirušos savā lielajā žēlastībā, dod spēku tiem, kas maldās, dziedini slimos, atbrīvo cietumniekus un dari pilnīgu paļāvību tiem, kuri guļ zemē, …Tu esi Ķēniņš, kurš noved lejā kapā, dari dzīvu un liec plaukt Tavai pestīšanai.”

Tālāk es varētu pieminēt Yalgut Shimọni vārdus par Ābrahāma svētību, ka tā ir “glābšanas valoda” un ietver Israēla pestīšanu nākotnē. Nav brīnums, ka profesors Kleins Kunga lūgšanā saskatīja mesiānisku tēmu un ar augšāmcelšanās ticību saistītus uzsvarus.

Lūgšana “Mūsu Tēvs” ietver kādu detaļu, kuras nozīme un izcelšanās tika apšaubīta. Mēs lūdzam, lai Dievs “neieved mūs kārdināšanā”, bet “atpestī mūs no ļauna”. Šie vārdi ir no senas lūgšanas formas, kura vēl tiek izmantota Sidur lūgšanu grāmatā. Agri no rīta ortodoksālais jūds lūdz:

“Neieved mūs grēkā, pārkāpumā vai ļaunumā; neieved mūs kārdināšanā vai kaunā. Lai nekāda slieksme uz ļaunu nevalda pār mums, …bet piesaisti mūs labām tieksmēm.”

Lūgšanā “Mūsu Tēvs” Jēzus rūpējās, lai Viņa mācekļi ik dienas saņemtu grēku piedošanu un būtu pasargāti no ļauna. Tas ir redzams arī Viņa augstā priestera lūgšanā Jāņa 17: “Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu viņus pasargātu no ļauna” .

Lūgšana “Mūsu Tēvs” atspoguļo to pašu bērnišķīgās bezrūpības iezīmi, kuru Jēzus sludināja Kalna sprediķī. Tas bija Viņš, kurš sacīja: “Nezūdaities nākamā rīta dēļ”, “…nezūdaities savas dzīvības dēļ”, “…kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ?” (Mt.6:25,28,34). Nu mācekļi mācījās lūgt: “Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien”. Vakardienas vaina un rītdienas rūpes var pakāpties malā, jo tas, kas pieder Dievam, dzīvo šodienas realitātē. Varbūt tieši šis “vienas dienas evaņģēlijs” kļuva skaidrs kādam biznesmenim, pamudinot birojā pie sienas pielikt Psalma 118:24 vārdus: “Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā!”

Tags: bērnišķīgās bezrūpības iezīme Jēzus laikā lūgšanas jūdaisms lūgšana Mūsu Tēvs Mesija Jaunajā Derībā Pater noster rabīnu literatūra Tēvreizes lūgšana

Continue Reading

« Iepriecinājums caur Kristus miesu un asinīm
Iepriecinājums caur sarunu un savstarpēju mierinājumu »
                       

Ieskaties

Jēzus pārsteidzošie vārdi par ciešanām
Pestīšanas mistērija
Žēlastības līdzekļu definīcija
Šmalkaldes artikulu eklezioloģija: Vēsturiskie apstākļi

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Miljonu eiro vērta Bībele Miljonu eiro vērta Bībele
    • e-ziņas

    Miljonu eiro vērta Bībele

  • Nemirstības brīnišķīgā gaisma Nemirstības brīnišķīgā gaisma
    • e-apceres

    Nemirstības brīnišķīgā gaisma

  • Kristietis līdzinās svētajiem galvenokārt ar savu atgriešanos un ticību Kristietis līdzinās svētajiem galvenokārt ar savu atgriešanos un ticību
    • e-refleksijas

    Kristietis līdzinās svētajiem galvenokārt ar savu atgriešanos un ticību

  • Atceroties jaunības grēkus Atceroties jaunības grēkus
    • e-lūgšanas

    Atceroties jaunības grēkus

  • Darīt visu iespējamo, lai dzīvotu mierā ar tuvāko Darīt visu iespējamo, lai dzīvotu mierā ar tuvāko
    • e-apceres

    Darīt visu iespējamo, lai dzīvotu mierā ar tuvāko

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Lūgšana svētdienā pēc Ziemassvētkiem
  • Kamēr vēl Kristus ķēniņš būs [575]
  • Tavs vārds mums prieks un svētiba [257]
  • Tu kristīts pulciņ, sataisies [14]
  • Ticība uz miesas augšāmcelšanos
  • Ko Jēzus augšāmcelšanās nozīmē tev?
  • Laiks pēc Lieldienām

Pēdējie komentāri

  • talyc: “...Idiocy triumphs when people blindly trust others or accept dominant paradigms without deeper understanding. Such foolishness can be excused in…”
  • talyc: “tiem, kam nav laika iedziļināties lūk te ir kopsavilkums:) Valdošās paradigmas ir tās, kas nosaka vēstures gaitu un visas cilvēces…”
  • Janis Karklins: “Interesanti.”
  • Roberto: “Koncertu programma: Pirmajos Ziemassvētkos: 14.00 Normunds Pauniņš (grupa “Otra Puse”) 15.00 Grupa “My Radiant You” 16.00 Grupa “Jorspeis” Otrajos Ziemassvētkos:…”
  • Roberto: “Ja mūsu redzes lokam paslīdējis garām kāds latviskais kristīgais youtube kanāls ar 1000+ abonentiem, tad lūdzu ierakstiet tā nosaukumus /…”

RSS e – POLEMIKA

  • Teātris, dejas un citas izklaides ..
  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Jes.55:10-11
    Jo it kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, bet slapina zemi un dara to auglīgu un zaļojam, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat būs mans vārds, kas iziet no manas mutes; tas neatgriezīsies pie manis tukšs, bet darīs, kas man patīk, un izdosies labi, par ko es to […]

ilustrētā baznīca

Uz baznīcas krusta
Uz baznīcas krusta

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023


Posting....