Evaņģēlijs ir tāda mācība, kas nepieļauj Bauslību

Savu Dēlu manī atklāt, lai es prieka vēsti par Viņu nestu pagāniem. [Gal.1:16a]

Te tu dzirdi, kāda mācība Pāvilam ir dota un uzticēta, proti, Evaņģēlija mācība, kas ir Dieva Dēla atklāsme. ŠĪ mācība atšķiras no Bauslības, kas neatklāj Dēlu, bet parāda grēku, izbiedē sirdsapziņu, atklāj nāvi, Dieva dusmību, tiesu un elli.

Tātad Evaņģēlijs ir tāda mācība, kas nepieļauj Bauslību. Te labi jāprot lietas izšķirt, lai nemeklētu Evaņģēlijā Bauslību, bet atšķirtu tos abus gluži zemi no debesīm.

Šī izšķiršana pati par sevi ir skaidra, noteikta un viegla, taču Tomēr palikt pie šāda uzskata sirdsapziņas mokās un tad, kad to nepieciešams parādīt dzīvē, — tas ir grūti.

Evaņģēlijs māca, ka Kristus ir nācis, lai kļūtu par upuri visas pasaules grēku dēļ, lai mūsu grēki mums tiktu piedoti un tiktu dāvāta mūžīgā dzīvība Kristus dēļ, nevis Bauslības darbu vai mūsu taisnības dēļ.

Tādēļ Evaņģēlijs ir mācība, kura nav mantojama ne ar kādām cilvēka pūlēm, uzcītību vai gudrību, nedz arī ar Dieva Bauslības palīdzību, bet saņemama no paša Dieva – vispirms ar ārēji dzirdamu Vārdu, un tad iekšēji, ar Svēto Garu.

“Lai es prieka vēsti par Viņu nestu pagāniem.” Kālab? Ne tikai tālab, lai es pats ticētu Dieva Dēlam, bet arī sludinātu par Viņu pagānu vidū.

Pāvils šeit īsā veidā saņem kopā visu savu teoloģiju. Un tā ir: sludināt Kristu pagānu vidū — itin kā apustulis gribētu sacīt: Es esmu saņēmis amatu un kalpošanu, kas prasa sludināt Evaņģēliju jūsu labā, tādēļ sludinu jums atklāsmi, kuru esmu saņēmis. Jums nav jāuzklausa mācītāji, kuri māca Bauslību, bet jādzird Evaņģēlijs, Dieva Dēls.