Dievs kļuvis cilvēks

Noklausies šo e-publikāciju

Liels ir Tas Kungs un augsti teicams, neizdibināma ir Viņa varenība. Paaudžu paaudzes slavēs Tavus darbus un paudīs Tavu varu. [Ps.145:3-4]

Visi Dieva darbi ir neizprotami un neaprakstāmi. Nekāds cilvēka prāts tos neapjēgs. Vienīgi ticība to satver bez cilvēciska spēka un gudrības.

Cilvēks nevar saprast vai zināt, ka Dievs ir Viņa majestāte, tādēļ Viņš sevi atklājis pieticīgākajā veidā – kļuva cilvēks – tiešām – kļuva grēks, nāve un jājums.

Bet kurš var tam ticēt?

Neviens cilvēks nevar iedomāties un vēl mazāk saprast, ko Dievs darīja un joprojām nerimstas darīt. Viss, ko Viņš dara, visas lietas, ko Viņš ikdienas rada, bezdievīgā un aklā pasaule nedz redz, nedz atzīst Dieva brīnumus. Tā domā, ka viss notiek nejauši un pats no sevis.

Labais un dievbijīgais gluži pretēji, lai arī ko uzlūkotu, visu redz un atzīst kā Dieva brīnumu un ir arvien pārsteigti. Tas viņus iepriecina, un viņi slavē un teic Radītāju.

Pasaules bērni, kas mīt tumsībā, neko neredz no šīm lietām, bet vēl mazāk tie zina par ticības lietām. Ka trīs personās ir tikai viens Dievs, ka patiess Dieva Dēls kļuva cilvēks, ka Kristū ir divas dabas – dievišķā un cilvēciskā. Šīs lietas viņus aizskar. Viņi uzskata tās par mītiem un fikciju.

Patiesi, tas ir ļoti augsts un grūts artikuls, ka Dievs kļuvis cilvēks.