Par “Tā Kunga dienu”

Noklausies šo e-publikāciju

Kuru nedēļas dienu būtu jāsauc par “Tā Kunga dienu”?

Tā Kunga diena (Atkl.1:10) ir pirmā nedēļas diena jeb svētdiena. Pirmajā nedēļas dienā Kungs Jēzus Kristus piecēlās no mirušiem, parādījās Saviem mācekļiem un ēda kopā ar viņiem (Mt.28:1–10; Mk.16:2, 9; Lk.24:1–3, 13–31; Jņ.20:1–20). Vasarsvētku svētdienā Viņš sūtīja Savu Svēto Garu pār Savu Baznīcu (Ap.d.2).

Katra diena pieder Tam Kungam, kurš pirmajā nedēļas dienā sāka pasaules radīšanu (1.Moz.1; Kol.1:16). Dievs nav noteicis īpašu dienu, kurā Baznīcai kopā būtu jāpielūdz Dievs (Kol.2:16–17).

Kristieši pielūdz Dievu dažādās nedēļas dienās (Ap.d.2:46). Kopš apustuļu laikiem svētdiena ir bijusi galvenā diena, kurā kristieši pulcējās augšāmcēlušā Kunga vārdā, lai dzirdētu Viņa Vārdu, saņemtu Svēto Vakarēdienu un atbildētu Viņam lūgšanās un pateicībās (1.Kor.16:2; Ap.d.2:42; 20:7).

Iknedēļas dievkalpojumi pirmajā nedēļas dienā mums parāda ceļu uz priekšu ar pārliecību un cerību uz mūsu pašu augšāmcelšanos un uzvaru pār nāvi (Jņ.6:40–59; 1.Kor.15:51–57).