Šaubas par Dieva vārdu
Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem, ko Dievs Tas Kungs bija radījis. Tā teica sievai: “Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?” [1.Moz.3:1]
Tā sākās cilvēces skumjā vēsture – ar šaubām par Dieva vārdu. “Vai tiešām Dievs ir teicis ..?”
Mūsu ienaidnieks velns zināja, ka jāuzbrūk. Pamudinot apšaubīt Dieva vārdu, viņš panāca, ka cilvēki kļuva nepaklausīgi. Apšaubot Tā Kunga vārdu, viņi zaudēja stingro un drošo pamatu, uz kura stāvēt. Velns bija panācis savu – cilvēces atkrišanu no Dieva.
Tātad atkrišanas sākums bija šaubas par Dieva vārdu!
Velns pieliek lielas pūles, lai no ticības novērstu jaunatni. Kādu laiku bērni kopā ar vecākiem nāk uz baznīcu, piedalās jauniešu nodarbībās, lūdz un dzied Jēzum par godu, taču tad nāk kārdinātājs un saka: ej taču reiz citā sabiedrībā! Vai tiešām tu domā, ka visi citi maldās un dara aplamības? Varbūt tās ir tikai tēva un mātes vecmodīgās idejas, kurās esi audzināts? Vai tiešām Dievs var būt tik bargs?
Ja ienaidniekam izdodas iedvest šaubas, viņš drīz panāk savu. Tiklīdz cilvēks Dieva vārda brīdinājumus vairs neuztver nopietni, tā šaubas drīz vien viņu noved no patiesības ceļa.
Vēlāk savā dzīvē viņš no jauna dzird aicinājumu atgriezties. Dieva vārds uzrunā cilvēka sirdsapziņu par viņa grēkiem un vieglprātību. Viņš atkal dzird vecos labos Jēzus vārdus: “Kas nāk pie Manis, to es tiešām neatstumšu.” – Un tad ir īstais brīdis atgriezties!
Tomēr velns nāk atkal un izmanto to pašu seno metodi, iedvešot šaubas par Dieva vārdu. Velns saka: tagad jau viss ir nokavēts. Atceries, kā esi grēkojis pret Dievu, no Viņa novērsies un daudzreiz pārkāpis Viņa prātu. Tev nav cerību, tāpēc nemaz necenties atkal kļūt par kristieti.
Nekad neklausi velnam, kad tas mudina tevi šaubīties par Dieva vārdu! Neklausi viņam, jo viņš ir tavs ļaunākais ienaidnieks!
Klausies Dieva vārdu, kas ir patiess un pastāv mūžīgi [Jes.40:8].
Līdzīgās e-publikācijas