Mīlestība vēlas skaidras attiecības

Mīlestība nepiemin ļaunu. Tā iesākas katru dienu no jauna un ar jaunu mīlestību un aizmirst, kas slēpjas aiz tās, un līdz ar to tā kļūst par cilvēku izsmiekla objektu, par ākstu, un tomēr, arī tam notiekot tā neapmulst, tā turpina mīlēt.

Vai tā ir vienaldzīga pret taisnību un netaisnību? Nē, tā nepriecājas par netaisnību, bet tā priecājas par patiesību. Tā vēlas redzēt lietas tādas, kādas tās ir. Tā labprātāk vēlas skaidri saskatīt naidu un netaisnību un melus nekā dažādas laipnas maskas, kas tikai paslēpj naidu un to vērš vēl šausmīgāku.

Mīlestība vēlas radīt skaidras attiecības un redzēt tās, tā priecājas par patiesību, jo tikai patiesībā tā var mīlēt atkal no jauna. …Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu” (1.Kor.13:7).

Viss ir atkarīgs no šī “visa”, tad ir domāts bez jebkādiem kompromisiem, “visu” šeit tiešām nozīmē “visu”.

Arī mēs varbūt kādā lielā mirklī sakām – es darīšu priekš tevis visu, es visu atstāšu tevis labā, es visu nesīšu kopā ar tevi, un tomēr mums ir kāds liels kluss nosacījums: ja tu pret mani izturies tāpat.

Šis nosacījums nepazīst mīlestību, kuras “visam” nav nekādu nosacījumu, tas ir viss bez nosacījumiem.