Kristus ir vidū

Patiešām šeit kaut kas nostājas starp Kristus aicināto un viņa dabiskās dzīves apstākļiem.

Taču tas nav nekāds drūms dzīves nicinātājs vai dievbijības likums, bet gan dzīvība un pats Evaņģēlijs, tas ir pats Kristus. Viņš, kļuvis par cilvēku, nostājas starp mani un pasaules apstākļiem.

Es nevaru vairāk atkāpties atpakaļ. Viņš ir vidū. Viņš ir aicinātajam nolaupījis tiešo saistību ar šiem apstākļiem.

Viņš grib būt starpnieks, lai viss notiktu tikai caur Viņu. Viņš stāv ne tikai starp mani un Dievu, bet arī starp mani un pasauli, starp mani un citiem cilvēkiem, un lietām.

Viņš ir starpnieks ne tikai starp Dievu un cilvēku, bet arī starp cilvēku un cilvēku, starp cilvēku un īstenību.*