Kristietis atrodas ienaidnieku vidū

Kristiešiem nebūt nav pašsaprotami, ka viņi drīkst atrasties citu kristiešu vidū.

Jēzus Kristus mita starp ienaidniekiem. Visbeidzot Viņu pameta visi mācekļi. Pie krusta Viņš bija pilnīgi viens, ļaundaru un izsmējēju ielenkts. Turklāt Viņš bija atnācis, lai nestu mieru Dieva ienaidniekiem.

Tā arī kristietis nepieder klostera dzīves nošķirtībai, bet atrodas ienaidnieku vidū. Tur ir viņa uzdevums, viņa darbs.

Dieva valstībai jābūt tavu ienaidnieku vidū. Un, kurš nevēlas tādēļ ciest, tas arī nevēlas piederēt Kristus valstībai, bet grib būt draugu vidū, bezrūpīgi baudīt dzīvi starp rozēm un lilijām, vēlas atrasties nevis ļaunu cilvēku, bet gan dievbijīgu ļaužu vidū. Ak, jūs, Dieva zaimotāji un Kristus nodevēji! Ja Kristus būtu tā darījis, kā jūs darāt, kurš gan tad tiktu izglābts? (Luters)

“Es viņus gan biju izklīdinājis tautu starpā, bet viņi tomēr atcerējās Mani svešās zemēs” (Cah.10:9). Dieva prāts ir tāds, ka kristieši ir izkaisīta tauta, izkaisīti kā sēkla “visās zemes ķēniņu valstīs” (5.Moz.28:25). Tas ir viņas lāsts un apsolījums.

Dieva tautai jādzīvo tālās zemēs, starp neticīgajiem, bet tā būs Dieva valstības sēkla zemes virsū.