Baznīcas grēki

Baznīca ir atzinusi savu kautrīgumu, novirzīšanos un bīstamās piekāpšanās.

Baznīca ir atzinusi, ka nav pietiekami atklāti un skaidri pasludinājusi vēsti par vienu Dievu, kas atkājies Jēzū Kristū, bez tolerances pret citiem dieviem.

Tie ir baznīcas grēki, ka tā ir bieži bijusi bezatbildīga savos sarga un mierinātājas pienākumos. Turklāt tā bieži atturējās izpaust žēlsirdību, ko tai vajadzētu sniegt nicinātajiem un atstumtajiem.

Baznīca bija mēma, kad tai vajadzēja kliegt, jo nevainīgo asinis kliedza uz Debesīm.

Baznīca nespēja atrast īstos vārdus, teiktus īstajā veidā un īstajā laikā. Tā nenostājās pret nāvi un atkrišanu no ticības, un ir vainojama pie sabiedrības masu bezdievības.

Baznīca ir atzinusi, ka ir nelietīgi lietojusi Kristus vārdu, kautrējoties no tā cilvēku priekšā, kā arī nav pietiekami stipri pretojusies pret tā lietošanu ļauniem mērķiem. Baznīca vienīgi noskatījās, kamēr tika pastrādāta netaisnība un vardarbība Kristus vārda aizsegā. Tā pat pieļāva vissvētākā vārdā atklātu izzobošanu bez mazākā nosodījuma, un tas vēl vairāk pastiprināja zaimošanu. Baznīca saprot, ka Dievs neatstās nesodītu to, kas Dieva vārdu lieto tik nelietīgi, kā tā darījusi.