Pievaldi mēli!

Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt. [2.Moz.20:7]

Attiecībā uz Dieva vārda nepareizu lietošanu mūsu vidū jāteic, ka te atrodam ļoti daudz dīvainu lietu. Tās ir tik dīvainas, ka var izraisīt mūsos kā pārsteigumu, tā arī izbīli. Taču Dieva vārda nepareizu un neapdomīgu lietošanu mēs aplūkosim tikai vispārīgi.

Parasti tas nav ļauni domāts. Cilvēks pat vispār nezina, kāpēc izmantojis augsto, svēto Dieva un Jēzus Kristus vārdu, to darīdams savas runas bezjēdzīgai papildināšanai vai pauzdams savas acumirklīgās jūtas vai emocijas.

Šis grēks izceļas starp visiem citiem grēkiem. Ja ņemam vērā to, ka pasaulē šis grēks nemaz netiek atzīts par grēku, tas atklāj mums ko zīmīgu. Tas atklāj gan cilvēka sirdsprāta būtību, kurš dara šo grēku neapzinādamies, gan arī sātana dziļumus, viņa varu un valdīšanu pār pasaules bērniem.

Visā Dieva bauslībā nav otra tāda baušļa, ko pasaules bērni uzskatītu par tik nesvarīgu kā otro. Neviens grēks tiem nav tik sīks un nebūtisks kā – aplam lietot Dieva vārdu. Un, ja kāds to sauc par smagu grēku, tādu uzlūko par vientiesi. Bet Dievs nepārprotami domā citādi. Viņš ne tikai to liek blakus pirmajam bauslim, bet pievieno tam arī briesmīgus draudus: “Jo Tas Kungs to neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.”

Apdomā nopietni, ko tas nozīmē, ka cilvēkiem ir paradums bezjēdzīgi un bezdomīgi ņemt savā mutē Dieva vārdu. Ko tas liecina par cilvēka sirdsprātu? Tas patiešām ir šausmīgi un atklāj cilvēka bezdievīgo prātu – ne tikai grēcinieka domas, bet ko daudz šausmīgāku: klaju nicinājumu pret Dievu un valdonīgu bezdievību, kuras vieta ir ellē.

Paši briesmīgākie kritieni grēkā neatklāj bezdievīgu prātu tādā mērā, kā to atklāj Dieva vārda nelietīga valkāšana. Patiesi, kad aplūkojam šos briesmīgos kritienus pašus par sevi, tie vēl pietiekami skaidri nepierāda, ka cilvēka prāts ir bezdievīgs. Taču minētais ieradums kā tāds jau ir pietiekams pierādījums bezdievībai.

Mēs arī nesakām, ka pretējais ieradums – Dieva vārda pareiza lietošana – pierāda, ka cilvēks ir dievbijīgs. Jo šāds ieradums var būt arī audzināšanas rezultāts vai arī to izraisījuši kādi cilvēciski vai likumiski motīvi. Turpretī klajš nicinājums pret Dieva pavēli un patvaļīgi darīti grēki vienmēr ir skaidrs bezdievības pierādījums.

Turklāt otrais bauslis atklāj, kāda ir cilvēka dabiskā sirds reliģija. Dievs tai šķiet tik nesvarīgs! Dieva personas vārds un Viņa runātie vārdi tai šķiet kā liegs vējiņš un otrais bauslis – vien tāds nieks! Ceturtais bauslis, protams, ir svarīgs, jo mums patīk, ka bērni un padotie mūs klausa un godā. Piektais bauslis ir svarīgs, jo slepkavot un tikt noslepkavotam ir briesmīgi. Līdzīgu iemeslu dēļ arī sestais, septītais un astotais bauslis šķiet svarīgi.

Bet Dievs, Dieva vārds, Dieva patika vai nepatika – vai tas maz ir svarīgi? Tāds ir pasaules garīgums. Vecā čūska, kas pieviļ visu pasauli, apzinās, cik svarīgi tas ir tumsas valstībai, lai visa pasaule vieglprātīgi lietotu Tā Kunga vārdu. Jo viņa nespēja izgudrot spēcīgāku līdzekli, kā notrulināt Tā Kunga ieročus un apstulbot cilvēku prātus. Ja vien cilvēki radināsies velti valkāt Tā Kunga vārdu un ik dienas to dzirdēs šādi valkātu, tad gan Dieva svētais personas vārds, gan Viņa runātie vārdi vairs nespēs aizkustināt cilvēku prātus. Nav šaubu, ka tieši šī dziļā, velnišķā plāna dēļ viss lielais neticīgo pūlis, kas neapliecina Dievu un Viņa vārdu, tik cītīgi praktizē Dieva vārda nepareizu lietošanu. Citu izskaidrojumu tam grūti iedomāties.

Paturēsim prātā, ka visi citi grēki ir dabisku kārdinājumu augļi – kā dusmas, baudkāre, zaglīgums un netaisnība. Bet kādi dabiski iemesli kārdina cilvēku nelietīgi valkāt Dieva vārdu? Vai ar to tiek apmierinātas miesas kārības? Kādēļ pasaule tik uzstājīgi pārkāpj šo bausli un Dieva draudus?

Padomā par iepriekš minētajiem iemesliem. To visu izplānojis tas, ko sauc par “šīs pasaules valdnieku”. Viņam te ir dziļš plāns un nodoms. Redzot šos “sātana dziļumus”, kristiešiem jākļūst īpaši dedzīgiem attiecībā pret otro bausli, lai viņi brīdina, nosoda un pamāca kā spēdami pret šiem cilvēkus nocietinošajiem grēka ieradumiem. Tāpat visiem vecākiem un skolotājiem ir jāuzrauga savi bērni un jāmāca tiem uzmanīties no Dieva vārda nepareizas lietošanas, tāpat kā no velna un elles.