Tu redzi sadaļas e-raksti arhīvu
Tiklīdz kā cilvēks tiek attaisnots ticībā, viņš gūst visas garīgās svētības, kuras Kristus ir nodrošinājis pasaulei ar savu vietniecisko izpirkšanu (1.Kor.3:21; Rom.5:1-5). Ticībā ieguvis bērna tiesības (Gal.4:5; Jņ.1:12), viņš kļūst par Dieva mantinieku un Kristus līdzmantinieku (Rom.8:17), un viņam ir dotas visas garīgās dāvanas (1.Kor.1:4-7; Ef.1:3-8).
Kopš pasaules pirmsākumiem visa radība klusībā nopūšas un cieš sāpes zem grēka lāsta (Rom.8:22). Dieva svētība — mūsdienu tehnoloģijas — ir atvieglojušas mūsu fizisko nastu, taču mūsu dvēseli joprojām apgrūtina dzīves pagurums. Ikdienas darbu nasta, nesaskaņas ģimenē un laulībā, kā arī saspīlētas attiecības ar draugiem bieži vien mums liek meklēt atvieglojumu. Mēs alkstam gūt atelpu no nebeidzamajām dzīves nastām!
Tāpat kā Kristība ir Evaņģēlijs, jo tajā ir ietverts viss Evaņģēlijs, ne tikai vārdos, bet arī spēka pilnajā Pestītāja rīcībā, kurš mūs glābj no grēkiem, nāves un velna; tāpat kā absolūcija ir Evaņģēlijs, grēku piedošana, apžēlošana nākamajā tiesā, tā arī Sv. Vakarēdiens ir Evaņģēlijs un, proti, ļoti īpašā veidā.
“Kad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu!” (Rom.5:1) Šajos pāris vārdos apustulis Pāvils brīnišķīgi apraksta kristīgās ticības lielo iepriecinājumu.
Grēcinieka attaisnošanai nekavējoties seko viņa svētdarīšana jeb atjaunošana (Rom.5:1-5). Tas nozīmē, ka attaisnotais grēcinieks novēršas no grēka un kalpo Dievam ar saviem labajiem darbiem (Rom.12:1-2; 1.Tes.4:3-7; 5:23; 1.Pēt.1:15; Rom.13:13-14). Terminu svētdarīšana, tāpat kā daudzus citus teoloģiskus terminus, mēdz lietot gan šaurākā, gan plašākā nozīmē.
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2020
Atsauces (0)