Skip to content
13. jūnijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

121. Kā Dieva sods skar arī pēcnācējus?

  • Sākums
  • Mācība par apgrēcināšanu
  • e-raksti

Mācība par apgrēcināšanu

Dr. Dž. Teodors Millers
Noklausies šo e-publikāciju

Grēku, kad kāds mēģina otru pavedināt uz ļaunumu, Raksti apraksta kā apgrēcināšanu (Rom.16:17).

Mācība par apgrēcināšanu

Apgrēcināt nozīmē mācīt vai darīt kaut ko tādu, kas aicina vai nu neticēt, vai ticēt maldiem, vai piekopt neķītru dzīves veidu, apdraudot vai pat sagraujot otra cilvēka ticību. Šī iemesla dēļ Raksti mūs ārkārtīgi nopietni brīdina no apgrēcināšanas nozieguma (Mt.18:6 un tālāk; Mk.9:42 un tālāk; Lk.17:1-2).

Tomēr, saskaņā ar Rakstiem, apgrēcināt var ne tikai darot to, kas ir ļauns (maldu mācība, izvirtīga dzīve), bet arī nepārdomāti lietojot adiaforas (Rom.14 – gaļas ēšana, vīna dzeršana), jo šādos gadījumos ticībā vājākajiem brāļiem varētu nākties darīt ko tādu, ko viņu maldīgās sirdsapziņas uzskata par nepareizu. Rom.14:20: “Cilvēkam, kas ēzdams apgrēcinājas, tas ir par ļaunu;” 14:23: “Tas, kas šaubīdamies ēd, ir jau nosodīts, jo tas to nedara ticībā.” Kristietim vajadzētu gūt skaidrību jautājumā par adiaforām, tomēr, ja viņa ticība nav pietiekami stipra un viņam trūkst noteiktu zināšanu, viņam nekādā gadījumā nebūtu jādara tas, ko viņš uzskata par nepareizu (Rom.14:15, 21, 23).

No šejienes izriet viens no kristīgas uzvedības pamatlikumiem, proti, ka ticīgajiem jebkurā laikā ir jābūt gataviem atsacīties no savas kristīgā cilvēka brīvības, ja uz kārts ir likta Evaņģēlija patiesība (Gal.5:1, 12). Taču, ja cilvēks, kurš apgalvo, ka viņam trūkst plašu kristīgu zināšanu, pieprasa, lai viņa maldi tiktu atzīti par patiesību un pasludināti par tādu, tad viņš vairs nav “ticībā vājais brālis”, kura “vājums” būtu jāpiecieš, bet gan viltus pravietis, kurš tiesā un nosoda patiesos ticīgos par to, ka tie lieto savas pareizās zināšanas (Kol.2:16; Gal.5:1-3). Ja kāds cilvēks jūtas apgrēcināts par to, ka savu ticību aplieciniošs kristietis ir spiests lietot savu kristīga cilvēka brīvību tādēļ, ka no tā ir atkarīga viņa ticības apliecināšana, tad šis kristietis nekādā ziņā nav vainīgs, lietojot savu kristīgo brīvību Evaņģēlija dēļ. Vainīgi drīzāk ir tie, kuri piespiež šo kristieti uzstāt uz viņa kristīgo brīvību (Gal.2:4-5; sal. ar Ap.d.16:3).

Pamatojoties Rakstos, mēs izšķiram divas dažādas lietas – apgrēcināšanu un apgrēcību. Apgrēcība notiek tad, ja garīgi akla un samaitāta persona izmanto gadījumu, lai grēkotu ar tādiem vārdiem un darbiem, kuri paši par sevīm ir pareizi. Tā Kristus un Viņa Evaņģēlijs apgrēcināja jūdus viņu paštaisnības dēļ (Rom.9:32), savukārt krustā sistais Kristus apgrēcināja pagānus viņu laicīgā lepnuma dēļ (1.Kor.1:22-23). Šāda veida apgrēcināšana turpināsies līdz pat laiku beigām (Lk.2:34; Rom.9:33; 1.Pēt.2:8). Kristieši apgrēcinās pie Kristus, atsakoties no Viņa sakarā ar ciešanām, ar kurām saistās Viņa apliecināšana (Mt.24:10; 13:21). Tieši tādēļ Kristus tik nopietni brīdina savus sekotājus: “Svētīgs ir tas, kas pie manis neapgrēcinājas” (Mt.11:6).

Tēmas: apgrēcināšana Izdarītie grēki kristīgā brīvība Kristīgā dogmatika kristīgas uzvedības pamatlikumi mācība par cilvēku samaitātības stāvoklis

Continue Reading

« Popularitāte bez izdabāšanas
Pāreja no ticības uz skatīšanu »
                       

Ieskaties

Pestīšanas noslēpums
Ko nozīmē "taisnot"?
Cilvēka atbildība
Bībeles mācība par grēka cēloni

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Ticība, cerība un mīlestība Ticība, cerība un mīlestība
    • e-refleksijas

    Ticība, cerība un mīlestība

  • Vai mums ir nepieciešamas ticības apliecības? Vai mums ir nepieciešamas ticības apliecības?
    • e-refleksijas

    Vai mums ir nepieciešamas ticības apliecības?

  • Dievs, kas var izglābt Dievs, kas var izglābt
    • e-refleksijas

    Dievs, kas var izglābt

  • Dievs, kas uzklausa lūgšanu Dievs, kas uzklausa lūgšanu
    • e-apceres

    Dievs, kas uzklausa lūgšanu

  • Pastarās dienas tuvums jau jaušams Pastarās dienas tuvums jau jaušams
    • e-apceres

    Pastarās dienas tuvums jau jaušams

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Pasaules kārdināti
  • Kas ir kārdināšanas?
  • Noguruši un apgrūtināti
  • Dieva atklāšanās ir vienkārša
  • Latvijas Kristīgā radio nedienas
  • Lai Kristus krusts un apgrēcība nebeigtos
  • Dievbijības mācība pasauli sanikno

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”
  • Janis Karklins: “Visi itkā cīnās pret maldiem..:)”
  • Roberto: “interesanti kāpēc cīnītājs pret maldiem vairs nav Lutera Akadēmijas mācības spēks, bet maldinātājs ir?”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Jēzus pašiņš
Jēzus pašiņš

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025