Skip to content
20. jūnijs, 2026
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-Ticība
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

101. Kādas lietas pieder pie cilvēka dzīves kārtības, kad runājam par mantu?

  • Sākums
  • Mācība par apgrēcināšanu
  • e-raksti

Mācība par apgrēcināšanu

Dr. Dž. Teodors Millers

Grēku, kad kāds mēģina otru pavedināt uz ļaunumu, Raksti apraksta kā apgrēcināšanu (Rom.16:17).

Mācība par apgrēcināšanu

Apgrēcināt nozīmē mācīt vai darīt kaut ko tādu, kas aicina vai nu neticēt, vai ticēt maldiem, vai piekopt neķītru dzīves veidu, apdraudot vai pat sagraujot otra cilvēka ticību. Šī iemesla dēļ Raksti mūs ārkārtīgi nopietni brīdina no apgrēcināšanas nozieguma (Mt.18:6 un tālāk; Mk.9:42 un tālāk; Lk.17:1-2).

Tomēr, saskaņā ar Rakstiem, apgrēcināt var ne tikai darot to, kas ir ļauns (maldu mācība, izvirtīga dzīve), bet arī nepārdomāti lietojot adiaforas (Rom.14 – gaļas ēšana, vīna dzeršana), jo šādos gadījumos ticībā vājākajiem brāļiem varētu nākties darīt ko tādu, ko viņu maldīgās sirdsapziņas uzskata par nepareizu. Rom.14:20: “Cilvēkam, kas ēzdams apgrēcinājas, tas ir par ļaunu;” 14:23: “Tas, kas šaubīdamies ēd, ir jau nosodīts, jo tas to nedara ticībā.” Kristietim vajadzētu gūt skaidrību jautājumā par adiaforām, tomēr, ja viņa ticība nav pietiekami stipra un viņam trūkst noteiktu zināšanu, viņam nekādā gadījumā nebūtu jādara tas, ko viņš uzskata par nepareizu (Rom.14:15, 21, 23).

No šejienes izriet viens no kristīgas uzvedības pamatlikumiem, proti, ka ticīgajiem jebkurā laikā ir jābūt gataviem atsacīties no savas kristīgā cilvēka brīvības, ja uz kārts ir likta Evaņģēlija patiesība (Gal.5:1, 12). Taču, ja cilvēks, kurš apgalvo, ka viņam trūkst plašu kristīgu zināšanu, pieprasa, lai viņa maldi tiktu atzīti par patiesību un pasludināti par tādu, tad viņš vairs nav “ticībā vājais brālis”, kura “vājums” būtu jāpiecieš, bet gan viltus pravietis, kurš tiesā un nosoda patiesos ticīgos par to, ka tie lieto savas pareizās zināšanas (Kol.2:16; Gal.5:1-3). Ja kāds cilvēks jūtas apgrēcināts par to, ka savu ticību aplieciniošs kristietis ir spiests lietot savu kristīga cilvēka brīvību tādēļ, ka no tā ir atkarīga viņa ticības apliecināšana, tad šis kristietis nekādā ziņā nav vainīgs, lietojot savu kristīgo brīvību Evaņģēlija dēļ. Vainīgi drīzāk ir tie, kuri piespiež šo kristieti uzstāt uz viņa kristīgo brīvību (Gal.2:4-5; sal. ar Ap.d.16:3).

Pamatojoties Rakstos, mēs izšķiram divas dažādas lietas – apgrēcināšanu un apgrēcību. Apgrēcība notiek tad, ja garīgi akla un samaitāta persona izmanto gadījumu, lai grēkotu ar tādiem vārdiem un darbiem, kuri paši par sevīm ir pareizi. Tā Kristus un Viņa Evaņģēlijs apgrēcināja jūdus viņu paštaisnības dēļ (Rom.9:32), savukārt krustā sistais Kristus apgrēcināja pagānus viņu laicīgā lepnuma dēļ (1.Kor.1:22-23). Šāda veida apgrēcināšana turpināsies līdz pat laiku beigām (Lk.2:34; Rom.9:33; 1.Pēt.2:8). Kristieši apgrēcinās pie Kristus, atsakoties no Viņa sakarā ar ciešanām, ar kurām saistās Viņa apliecināšana (Mt.24:10; 13:21). Tieši tādēļ Kristus tik nopietni brīdina savus sekotājus: “Svētīgs ir tas, kas pie manis neapgrēcinājas” (Mt.11:6).

Tēmas: apgrēcināšana Izdarītie grēki kristīgā brīvība Kristīgā dogmatika kristīgas uzvedības pamatlikumi mācība par cilvēku samaitātības stāvoklis

Continue Reading

« Popularitāte bez izdabāšanas
Pāreja no ticības uz skatīšanu »
                       

Ieskaties

Kas ir nolādēts?

Par ticības jēdzienu

Kristieša pieaugšana labajos darbos

Dažādi posmi Jēzus tiesāšanā

Mateja 28:19 Lutera izpratnē kā pavēle baznīcai

Mirušo uzmodināšana

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Svētā Vakarēdiena elementu substancionāla pārvēršanās Svētā Vakarēdiena elementu substancionāla pārvēršanās
    • e-mācība

    Svētā Vakarēdiena elementu substancionāla pārvēršanās

  • Mateja 28:19 Lutera izpratnē kā pavēle baznīcai Mateja 28:19 Lutera izpratnē kā pavēle baznīcai
    • e-raksti

    Mateja 28:19 Lutera izpratnē kā pavēle baznīcai

  • Debesu Tēva vēstule mums Debesu Tēva vēstule mums
    • e-apceres

    Debesu Tēva vēstule mums

  • Dievbērnības galvenais raksturlielums Dievbērnības galvenais raksturlielums
    • e-refleksijas

    Dievbērnības galvenais raksturlielums

  • Zvērēt pie Dieva Zvērēt pie Dieva
    • e-apceres

    Zvērēt pie Dieva

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Pasaules kārdināti
  • Kas ir kārdināšanas?
  • Dieva atklāšanās ir vienkārša
  • Noguruši un apgrūtināti
  • Latvijas Kristīgā radio nedienas
  • Lai Kristus krusts un apgrēcība nebeigtos
  • Dievbijības mācība pasauli sanikno

Pēdējie komentāri

  • martinsz: “Jā, pēdējā laikā patiesi vērojama liela reformēto baptistu aktivitāte. Manuprāt tas lielā mērā varētu būt Džona Makartura, Džona Paipera nopelns…”
  • Roberto: “līdzībā es teiktu: .. suņi rej, bet karavāna iet tālāk.”
  • talyc: “…līdz ar luterāņu mācītāja Ulda Rožkalna aiziešanu mūžībā šķiet nomiris arī beidzamais klausāmais gabals tajā radio”
  • gviclo: “Starp citu, Holbeins ir pazīstams arī ar 1522. gada kokgriezumu "Luters kā Hercules Germanicuss ".”
  • talyc: “…apmērm tā? ,,Kurš gan spēj pretargumentēt e-kardināliem Vai pašam e-pāvestam? "Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?"(Jņ.6:60) …Vai tā?”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ps.71:23
    Lai gavilē manas lūpas, kad es Tev spēlēju, un mana dvēsele, ko Tu esi atpestījis.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-viktorīnas
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2026