Dievbijības mācība pasauli sanikno

“Bet, kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad.” [Gal.4:29]

Šie vārdi sevī nes ļoti būtisku mierinājumu. Visi tie, kuri ir dzimuši no Kristus un dzīvo Kristū, lepodamies ar savu dzimšanu, proti, ar to, ka ir Dieva mantinieki, iemanto sev arī vajātāju – Ismaēlu.

Tādēļ ir nepieciešams rūpīgi mācīties mācību par attaisnošanu. Tā vienīgā spēj mūs stiprināt pret šīm daudzajām un dažādajam apgrēcībām un sniegt mierinājumu visos pārbaudījumos un vajāšanās. Mēs redzam, ka citādi nevar notikt – dievbijības mācība pasauli sanikno, un tā pastāvīgi kliedz, ka nekas labs no šīs mācības nenāk, jo miesīgais cilvēks nesaprot to, kas nāk no Dieva Gara: jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast” [1.Kor.2:14]. Cilvēks saskata tikai ārēji redzamas nelaimes – visu lietu sabrukumu, nemierus, slepkavības, novirzienus utt. Šīs šausmu ainas viņu apgrēcina, viņš kļūst gluži akls, nonākdams tik tālu, ka sāk nicināt un zaimot Dieva Vārdu.

Turpretī mums jāstāv stingri un nelokāmi, jo pretinieki mūs apsūdz un nolād ne jau acīmredzamu kauna darbu, kā laulības pārkāpšanas, slepkavošanas, laupīšanas, bet gan – mūsu mācības dēļ, ka Kristus, Dieva Dēls, ar Savu nāvi pie krusta ir atpestījis mūs no grēkiem un mūžīgās nāves. Tā nu ne mūsu dzīve, bet mūsu mācība – ne mūsu, bet Kristus mācība ir tā, kurai mūsu pretinieki uzbrūk.

Tātad tā ir Kristus vaina, ka viņi mums uzbrūk, un grēku, kura dēļ pretinieki mūs vajā, esam darījuši nevis mēs, bet Kristus. Lai nu viņi mēģina nogāzt Kristu no Debesīm un nolādēt kā ķeceri un nemiera cēlāju šī grēka dēļ, proti, ka Viņš vienīgais ir masu Attaisnotājs un Pestītājs! Tāds darbs gan Dievam labi patiks!