Vērsīsimies pie Jēzus

Noklausies šo e-publikāciju

Pievērsiet uzmanību tam, kā mācekļu skatieni atspoguļotajā attēlā ir vērsti vienā punktā: uz Jēzu! Pirms šīs tikšanās piedzīvotie notikumi izskaidro viņu īpašās uzmanības iemeslu.

KAS NOTIKS TĀLĀK?

Iepriekšējo dienu laikā šie vienpadsmit vīri bija piedzīvojuši, kā viņu skolotājs tiek apcietināts, mocīts un sists krustā. Neilgi pirms šajā gleznā attēlotās tikšanās šie vīri, vismaz daļēji baiļu vadīti, bija pulcējušies kādā augšistabā. Pēkšņi viņu vidū parādījās Jēzus. Mācekļi vērsa savus satriektos skatus uz Viņu, pie sevis vaicājot: “Kas notiks tālāk?”

GARA ACU ATVĒRŠANA

Jēzus atgādināja saviem mācekļiem, ka Mozus bauslība, pravieši un psalmi ir paredzējuši Viņa ciešanas, nāvi un augšāmcelšanos. Un tad, lai ikviens no istabā klātesošajiem mācekļiem izprastu savu lomu turpmākajā kalpošanas darbā, “Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie Rakstus saprata, un tiem sacīja: “Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no miroņiem trešā dienā un ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu [bauslību un Evaņģēliju] visām tautām“” (Lk.24:45-47).

Jēzus pavēle Viņa sekotājiem bija skaidra: Viņa nāves un augšāmcelšanās dēļ tiem jāsludina Dieva bauslības un Evaņģēlija vārds. Lai gan, iespējams, šie vīri bija nedaudz apjukuši, Jēzus saņemtie norādījumi bija skaidri un vērsti uz konkrētu rīcību.

KURP VĒRSTIES ŠODIEN

Mūsu modernajā laikmetā, kad baznīca bieži vien nezina, kurp vērst savu darbību, Lieldienu vakarā Jēzus dotie skaidrie norādījumi sniedz garīgu pamudinājumu, mērķi un virzību: sludināt Evaņģēliju visām tautām; pie tam, kā Jēzus īpaši atzīmēja, šai sludināšanai jāuzsver atgriešanās un tai sekojošā piedošana, bauslība un Evaņģēlijs (Lk.24:47).

Pagātnē ir bijuši mēģinājumi veikt misijas darbu, neņemot vērā Jēzus dotos norādījumus. Tā, piemēram, pagājušajā gadsimtā jezuīti mēģināja misionēt Ķīnā, nesludinot Kristus krusta vēsti; viņi bija aizmirsuši bauslību un Evaņģēliju. Vēsturnieki ir atzīmējuši, ka viņu centieniem nav bijis nekādu rezultātu. Tas nav nekāds pārsteigums. “Jo vēsts par krustu,” skaidro apustulis Pāvils, “ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks” (1.Kor.1:18).

NEVILCINIETIES! SĀCIET JAU TAGAD!

Mācītāji, skolotāji, misionāri, nevilcinieties! Vēlreiz izvērtējiet savu kalpošanas darbu. Vērsiet savus centienus uz īpašajām privilēģijām, kuras mums piešķīris Kristus. Kristus vadībā un Gara spēkā ķersimies pie Pestītāja pavēles īstenošanas. Un tad, līdzīgi gleznā attēlotajiem mācekļiem, vērsuši savus skatienus uz Kristu, ar prieku pasludināsim Pestītāja pavēlēto “atgriešanos un grēku piedošanu,” bauslību un Evaņģēliju, visai pasaulei (Lk.24:47).