Marijas pielūgsme ir bez Bībeles pamatojuma

“Marija sacīja: “Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju, jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu, jo Varenais lielas lietas pie manis ir darījis, un svēts ir Viņa vārds.” [Lk.1:46-49]

Marija priekā staroja un dziedāja skaistāko slavas dziesmu. Par ko bija šis prieks?

Nē, viņa nepriecājās un nedziedāja par sevi. Romas katoļu baznīcā Marijas pielūgsme ir ļoti plaši izplatīta. Jēzus māte tiek piesaukta kā aizbildne, palīgs, atbalsts un vidutāja, kas debesīs aizlūdz par kristiešiem. Romas katoļi apgalvo, ka Marija neesot bijusi aptraipīta ar iedzimto grēku un nekad apzināti nav grēkojusi, bet dzīves beigās viņas miesa un dvēsele tikusi uzņemta debesīs. Tā viņi sludina arī mūsdienās.

Taču Bībelē par Mariju nekas tāds nav rakstīts, un šai mācībai nav nekāda pamatojuma.

Dziesmā Marija slavē To Kungu, kas uzlūkojis Savu pazemīgo kalponi. Viņas vārdi mums atklāj, ka pats brīnišķīgākais bija tas, ka Dievs necilo Mariju bija uzlūkojis un izredzējis. Ko Dievs saskatīja Marijā? Viņa pati atbild: Dievs uzlūkoja manu zemību. Proti, – nekā diža un cildena manī nebija, taču lielais un cildenais Kungs mani – tādu sīku un nenozīmīgu, kāda esmu, uzlūkoja un izredzēja par Savu kalponi.

Lasot evaņģēlista Lūkas vēstījumu, mēs nevaram nedomāt par pazemīgo jaunavu, kas saņēma dižo uzdevumu kļūt par Dieva Dēla māti. Pieminēsim Mariju ar pateicību, ka viņa uz šo aicinājumu atsaucās ar vārdiem: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda.”

Tomēr mūsu slava un pateicība arvien ir pievērsta tikai Dievam, un to mums mācījusi tieši Marija. Slava Dievam, kas saskaņā ar pravieša pareģojumu [Jes.7:14] ļāva Savam Dēlam piedzimt no jaunavas un kļūt par mūsu Glābēju!