Atgriezieties

“Un visi tika piepildīti ar Svēto Garu.” [Ap.d.2:4]

Ir tādi, kurus Jēzus vārdi un darbi atgrūž. Citi Viņam seko. Trešie Viņu izsmej. Tā notika pirmajos Vasarsvētkos pāris tūkstošus gadu atpakaļ. Tā notiek arī šodien.

Bet šī attieksme nav pastāvīga. Dievs visu var mainīt. Viņam nekas nav neiespējams.

Pirmajos Vasarsvētkos Pēteris uzrunāja tos, kas tikai pirms piecdesmit dienām bija saukuši: “Sit Krustā! Sit Krustā!” [Lk.23:21] Nedaudz agrāk šie kliedzēji bija gatavi Jēzu iecelt par savu maizes ķēniņu. [Jņ.6:15] Bet toreiz viņus aizvainoja patiesība, ka Jēzus ir Pestītājs.

Šie ļaudis gaidīja Mesiju, kas piepildīs viņu pasaulīgās ilgas. Jēzus to nedarīja, jo ne tādēļ bija nācis pasaulē. Dieva Dēls nāca izpirkt mūsu grēkus. Tieši ticību tādam Glābējam Viņš gribēja no šiem ļaudīm. Tomēr ticības vietā viņus pārņēma akls naids pret Viņu – mūžīgo Mīlestību. Un viņi nogalināja Jēzu.

Daudzi ir Jēzū vīlušies un Viņu ienīst. Daudzi Viņu redz kā šķērsli savām ilgām, tādēļ vēlas novākt Viņu no sava ceļa. Daudziem sludinātajiem sirds pamirst bailēs, kad tiem jāpasludina ļaudīm šo nicināto Jēzu. Bailēs daudzi ir izmainījuši un pielāgojuši Dieva vēsti cilvēciskām vēlmēm.

Sākumā tā mēģināja rīkoties arī apustuļi, bet tā Dieva Baznīcu viņu neuzcēla. Jūdas nodeva Jēzu. Pēteris Viņu noliedza. Jānis izmantoja pazīšanos augstā priestera galmā, lai paturētu “labo slavu.”

Vasarsvētkos bija savādāk. Svētais Gars deva apustuļiem drosmi runāt. Pēteris liecināja: “Dievs Viņu ir darījis par Kungu un Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā.” [Ap.d.2:36] Šie vārdi sāpīgi ķēra klausītāju sirdis. Viņi bija grēkojuši pret Dievu nogalinot Viņa Dēlu.

Arī mums nepieciešams apzināties, ka Dieva acīs esam grēcīgi. Zaimojošas atrunas mums nelīdzēs. Viņa priekšā nelīdz arī izlikšanās vai remdenība. Svētais Gars liek mums jautāt: “Ko lai mēs darām?”

Šādiem jautātājiem Kunga apustulis saka: “Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu.” [Ap.d.2:38] “Atgriezieties no grēkiem” jeb precīzāk tulkojot “Atgriezieties, izmainiet savu prātu.”

Līdz šim jūs bijāt neticīgi, iespējams, pat zaimojāt Jēzu. Nedariet vairs tā. Jēzus ir izpircis jūsu grēkus. Viņš mīl jūs un ir atdevis par jums visu. Uzticieties Viņam. Tā jūs būsit izglābti. Viņā jūs atradīsiet mieru ko likt apsūdzošas sirdsapziņas vietā.

Tiem, kas nav kristīti ar kristīgo Kristību ir sacīti šādi Dieva vārdi: “Liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu.” Bet kā ar tiem, bērnībā kristītajiem, kas gājuši pazudušā dēla ceļus? Vai tos jākristī atkal? Nē!

Mārtiņš Luters [Lielais katehisms. Par bērnu kristīšanu. 82] trāpīgi salīdzina Kristību ar kuģi, kurš turpina peldēt pat tad, ja kāds metas pār bortu. Viņš skaidro, ka atkritušiem no Kristības derības, ir jāatgriežas pie tās.

“Kuģis nevar salūzt, jo tas (kā jau sacīts) ir Dieva iestādījums, nevis mūsu lieta. Bet var gan notikt tā, ka mēs paslīdam un izkrītam no tā; ja nu kāds ir izkritis, lai raugās, kā atkal kuģim piepeldēt un pieķerties, līdz nokļūst atpakaļ uz šā kuģa.”

Kristībā Dievs ir noslēdzis ar mums žēlastības Derību. “Ja mēs esam neuzticīgi, Viņš paliek uzticīgs, jo Viņš nevar Sevi pašu aizliegt.” [2.Tim.2:13] Mūsu patvērums ir Kristus pestījošais darbs un Dieva uzticība. Tur grēcinieks rod mieru.

Pirmie Vasarsvētki bija atgriešanās un sirdsapziņas miera diena trīs tūkstošiem cilvēku. Lai Vasarsvētki būtu tādi arī mums.