Palikt zem pāvesta lāsta

Lutera dzīves laikā Roma vēl tikai apstrīdēja skaidro Rakstos pamatoto Evaņģēlija mācību par attaisnošanu vienīgi no žēlastības; bet pēc viņa nāves Roma šo Evaņģēlija mācību oficiāli nolādēja Tridentas koncilā vairākos VI sesijas kanonos.

Ieklausīsimies dažos no šiem Romas lāstiem.

11. kanons:

“Ja kāds saka, ka cilvēki tiek attaisnoti vai nu vienīgi caur Kristus taisnības pielīdzināšanu, vai nu vienīgi caur grēku piedošanu un izslēdz žēlastību, kas ar Svēto Garu tiek izlieta cilvēku sirdīs un tajās iemājo, vai ka žēlastība, ar kuru mēs topam attaisnoti, ir vienīgi Dieva labvēlība, – tas lai ir nolādēts!”

12. kanons:

“Ja kāds saka, ka attaisnojošā ticība nav nekas cits, kā vien uzticēšanās dievišķajai līdzcietībai, kura Kristus vārdā piedod grēkus jeb ka mēs tiekam attaisnoti vienīgi no šīs ticības, – tas lai ir nolādēts!”

14. kanons:

“Ja kāds saka, ka cilvēks iemanto grēku piedošanu un attaisnošanu tāpēc, ka viņš nešaubīgi tic savu grēku piedošanai un savai attaisnošanai vai, ka neviens cits netiek patiesi attaisnots, kā vien tas, kurš tic savai attaisnošanai, vai ka grēku piedošana un attaisnošana īstenojas vienīgi caur šo ticību, – tas lai ir nolādēts!”

15. kanons”:

“Ja kāds apgalvo, ka atdzimis un attaisnots cilvēks caur ticību tiek mudināts uz pārliecību par to, ka viņš noteikti pieder izredzētajiem, – tas lai ir nolādēts!”

25. kanons:

“Ja kāds apgalvo, ka taisns cilvēks katrā labā darbā izdara vismaz piedodamus grēkus vai, kas vēl mazāk būtu pieļaujams, izdara [labajos darbos] nāves grēkus, tā pelnīdams mūžīgu sodu, un ka vienīgais iemesls, kādēļ viņš par to nav nolādēts, ka Dievs nepielīdzina šādus labos darbus par pazudinošu [grēku], – tas lai ir nolādēts!”

Ir briesmīgi dzirdēt jebkādus lāstu vārdus, taču vēl briesmīgāk, ja nolādēta tiek dievišķā patiesība, kas skaidri apliecināta Svētajos Rakstos! Tā vairs nav polemika vai diskusija, tas ir lāsts, kas izteikts Dieva vārda mācībai, tas ir ticības apliecinājums citam evaņģēlijam un nāk no cita gara.

Kristus apustulis Pāvils par tiem, kas atceļ Kristus Evaņģēliju un ievieš citu, raksta Vēstulē galatiešiem [1:7-8]: “Bet cita evaņģēlija nav; ir tikai ļaudis, kas musina jūsu prātus un grib sagrozīt Kristus evaņģēliju. Bet, ja mēs vai kāds eņģelis no debesīm sludinātu jums kādu citu evaņģēliju līdzās tam evaņģēlijam, ko esam jums pasludinājuši, tas lai ir nolādēts!” Un labāk ir būt un līdz pēdējai sava mūža dienai arī palikt zem pāvesta lāsta kopā ar Kristu, Pāvilu un Luteru, nekā kopā ar pāvestu zem šī apustuļa Pāvila lāsta.

Zīmīgi, ka, uzklausot Romas koncilu lāstus, kas vērsti pret evaņģēlisko ticību, pat pārliecināti Romas katoļi reizumis nespēj noticēt savām ausīm: vai tiešām tā ir viņu baznīcas oficiālā mācība? – tik zaimojoši skan šie lāstu vārdi. Par laimi, ierindas katoļi tic labāk, nekā viņu baznīca māca; tāpēc viņi vēl aizvien ir un paliek mūsu brāļi un māsas Jēzū Kristū! Slava Dievam, ka viņi šajās lietās nav sekojuši savas baznīcas oficiālajai mācībai, bet Kristus Evaņģēlijam!

[Pārpublicēts no laikraksta Svētdienas Rīts]