:: e – BAZNICA ::

Nevainīgs Dieva tiesas priekšā

Jums varētu šķist, ka attaisnošana ir ilgstošs iekšējs process, kura rezultātā mēs pakāpeniski topam aizvien taisnāki un taisnāki. Taču patiesībā Dieva vārds mums māca, ka attaisnošana notiek ārpus mums, kad Dievs mūs pasludina par “attaisnotiem”.

Gluži kā redzamajā attēlā ar tiesas zāli, kur Dievs kā mūsu tiesnesis pasludina Savu spriedumu: “Nevainīgs!”

Ps.143:2 Dievam tiek lūgts: “Neej tiesā ar Savu kalpu, jo Tavā priekšā nav neviena taisna dzīvajo vidū.” Dievs kā augstākais soģis izlemj, vai mēs esam vainīgi vai nevainīgi. Dievam būtu pilnīgas tiesības atzīt mūs visus par vainīgiem un nolemt mūžīgam sodam. Taču Kristus nopelna dēļ Dievs mūs attaisno jeb atzīst par nevainīgiem. Sv. Pāvils raksta: “Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? Vai Dievs, kas mūs taisno?” (Rom.8:33).

Attaisnošana mums dod cerību un iepriecinājumu, jo Dievs mums nav pieskaitījis mūsu grēkus. “Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu.” (Ps.32:2) Dieva dāvātā attaisnošana ir pilnīga un galīga piedošana: Dievs “piedod grēkus un neatmaksā [mūsu] noziegumus ..; mūsu vainas Viņš griezīs atkal par labu. Visus mūsu grēku darbus tu liec iemest jūras dziļumos.” (Mih.7:18-19).