Par mācītāju un sludinātāju eksamināciju

KAS IR MĀCĪTĀJA AMATS ?

Mācītāja amats nav pasaulīga vara, laicīga, politiska darbošanās (Lk. 22, 2. Tim.2).Tā nav arī garīga kundzība, kas dotu tiesības pēc sava prāta valdīt pār draudzēm (2. Kor. 1, 1. Pēt. 5). Tas nav arī amats un darbošanās pašlabuma dēļ (1. Tim. 3 un 6, 1. Pēt. 5); bet tas ir garīgs amats, lai kalpotu Baznīcai. Šis amats ir Dieva iedibināts, tā ka mācītājiem jābūt Dieva kalpiem Kristus valstībā, Dieva noslēpumu glabātājiem (1. Kor. 4, Kol. 1), kuriem caur Dieva aicinājumu ir pavēlēts ganīt Dieva draudzi ar dievišķā vārda tīro mācību (Ap. d. 6 un 20 , Ef. 3 un 4), ar sakramentiem (Mt. 28, 1. Kor. 11), ar Atslēgu varas pienācīgu izmantošanu, lai paturētu un atlaistu grēkus gan visiem kopā, gan katram atsevišķi (Mt. 16, Jņ. 20), un to visu darītu pēc noteiktas, stingras pavēles, kuru Virsgans ir norādījis savā vārdā (Mt. 28).

VAI IR PAREIZI, JA KĀDU ORDINĒ VAI PIELAIŽ PIE KALPOŠANAS BEZ EKSAMINĒŠANAS, KĀ TO DARA BĪSKAPI?

Nē, jo tiem, kam tiek pavēlēts mācītāja amats, Dievs savā vārdā ir iedibinājis noteiktu kārtību amatam, mācīšanai un dzīvei. Tālab patiešām rūpīgi jāmācās un jāieklausās, kādas savā amatā, mācīšanā un dzīvē ir bijušas zināmās vienpadsmit personas[1]. Turklāt arī Pāvils saka: “Rokas nesteidzies nevienam uzlikt un neuzņemies atbildību par svešiem grēkiem.” (1. Tim. 5) No šejienes senākiem konciliem bija daudz stingru normu par pārbaudījumiem tiem, kuriem jātiek ordinētiem, kā tas atrodams Graciānam dist. 23. 24.un 81. Kartāgas 4. koncila 4. kanons nosaka: Ja kāds, kuram jātiek ordinētam, pirms tam ir pārbaudīts un pārbaudē ir atzīts par pareizi mācītu, tad viņš var tikt ordinēts. Un Nīkajas kanons vēsta: Ja kāds bez pārbaudes ir iecelts par presbiteri, tas nesaņem baznīcas kārtu, tāpēc ka viņam rokas ir uzliktas neievērojot likumu.

KURI TAD IR GALVENIE JAUTĀJUMI, KAS AR ORDINĀCIJAS KANDIDĀTIEM UN CITIEM MĀCĪTĀJIEM IR JĀAPSPRIEŽ EKSAMINĀCIJĀ?

Tie ir četri:

1. Par amatu.
2. Par vārda mācību un sakramentiem.
3. Par kristīgajām ceremonijām Baznīcā.
4. Par Baznīcas kalpu dievbijīgu dzīvi un izturēšanos.