:: e – BAZNICA ::

Kanons un kanona būtība

Jēdzienam kanons var būt šādas nozīmes:

• Mēraukla respektīvi kritērijs, pēc kura vadās vai kaut ko kārto.
• Saraksts, kurā piemērma, sakārtoti zināmi raksti.
• Vienbalsīgs mūzikas sacerējums, kurš kļūst polifons, vairākām balsīm dažādos laikos iesākot atskaņot [vienu un to pašu] melodiju. Visi šie trīs aspekti jāņem vērā, apcerot jēdziena kanons nozīmi.

Jēdziena kanons nozīme pastāv Vecās un Jaunās Derības kopsakarā. Taču tā nav šo Rakstu literārās un tradīciju vēsturiskas izveides secība, bet gan tā ir cilvēku nepaklausības dēļ lauztās Vecās Derības un Dieva caur Jēzu kristu atjaunotās Jaunās Derības secība pestīšanas vēsturē. Ar Jēzu Kristu tiek izpildīti Raksti un reizē tiek atklāta to būtība, nozīme (sal. ar Jer.31:31; Ec.11:19; 36:26; Lk.24:26, 44; 2.Kor.3:6; 1.Kor.11:25). Tā Kristū parādās tas, ka turpina pastāvēt Dieva uzticība Savai Derībai, neskatoties uz to, ka cilvēks ar savu nepaklausību šo Derību bija lauzis. ( … parādās Dieva uzticības Savai Derībai kontinuitāte cilvēku nepaklausības lauztās Derības diskontinuitātē.)

Jaunās un Vecās Derības sakarības problematizēšana jeb tās saraušana skar kristīgās ticības centrālos saturus un aizvieto tos ar svešiem saturiem un principiem. Tiek atmesta, piemēram, Trīsvienīgā Dieva vienība (Markiona gadījumā), vai cilvēka gara vēsture nostājas dievišķās pestīšanas vēstures vietā (Ādolfs fon Harnaks), un beidzot Dievs vairs neparādās kā Radītājs, Uzturētājs, Pestītājs un pasaules Pilnveidotājs, bet gan pasaule un cilvēks kļūst par īstajiem dievišķajiem principiem.

Kanonisko [kanona būtībai atbilstošo], tas ir, to, kas saista Svētos Rakstus bibliskā kanonā un norobežo tos no citiem, var nosacīt un pamatot vienīgi pēc pašiem šiem Rakstiem, pēc to darbības un lietojuma. Taču kanona pabeigtība vēsturē un tagadnē nepavisam nav tik pašsaprotama, kā tas var šķist. Aizvien jāpieņem lēmumi – pie tekstu sakārtojuma (apokrifi, rakstu secība, kas satur arī vērtējumus), pie tekstu izveides (tekstu izdevumi sākotnējās valodās, tulkojumi un to rediģējumi), pie tekstu lietojuma (arī perikopu rindās nekādi raksti neparādās vienādā mērā, daži tur vispār netiek ietverti).