:: e – BAZNICA ::

Kas Sakramentā ir galvenais

Ja kāds saka: “Es gan ticu, ka Dieva Tā Kunga sacītie vārdi ir mūžam patiesi, jo Viņš nemelo, taču es īsti nesaprotu, ko Viņš ar tiem domājis. Es zinu, ka dažkārt vārdiņš “ir” Svētajos Rakstos nozīmē to pašu ko “attēlo un simbolizē”, un diezgan daudzi to saprot tieši šādi.”

Tad ir nopietni jāatbild: “Nevar noliegt, ka vārdiņš “ir” var nozīmēt arī “simbolizē”, taču šajos vārdu strīdos es nekad neiegūtu pilnīgu pārliecību, ja nebūtu sapratis Svētā Gara vadīto apustuļu mācību, kuriem bija skaidra izpratne par Sava Kunga nodomu. Viņi bija Kristus liecības nesēji, un viņi sniedza mums skaidrojumu, uz ko mums norāda pats Kristus. Kad es beidzot sapratu pašu apustuļu skaidrojumu, tad es sapratu arī paša Kristus nolūku.”

Ko tad apustuļi māca? Vispirms apustulis Pāvils saka: “Svētības biķeris. ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu?” (1.Kor.10:16).

Apustulis Pāvils šo lietu skaidro tā, ka Kristus miesa un asinis patiesi šeit ir pasniegta kopā ar maizi un vīnu, jo apustuļa lietotais grieķu vārds κοινωνία (koinonia), kas tulkots kā “savienošanās”, patiesībā apzīmē kopību. vienību, līdzdalību. No tā es secinu, ka Pāvils, izvēloties vārdus, gribēja sacīt ka Kristus patiesā miesa un asins ir savienota ar svētīto, sakramentālo maizi un vīnu.

Viņš vēlējās paskaidrot, kas Sakramentā ir galvenais, proti, ka Dievs ir savienojis redzamo un pasaulīgo ar neredzamo un pārpasaulīgo, tādējādi mēs, saņemdami redzamas un pasaulīgas lietas, saņemam arī neredzamās un debešķīgas lietas. Tādēļ apustulis lieto vārdu koinonia – kopība, vienība, līdzdalība.

Viņš nesaka, ka maize un vīns ir pārvērsti par Kristus miesu un asinīm, nē, maize paliek maize un vīns paliek vīns, bet apustulis saka, ka Kristus miesa un asinis ir savienotas kopībā, vienībā, līdzdalībā ar maizi un vīnu. Un kā gan apustulis varētu runāt par koinonia, ja svētītā maize un vīns tikai simbolizētu Kristus miesu un asinis, nevis tās patiesi sniegtu?

Nākamajā nodaļā apustulis saka: “..kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm” (1.Kor.11:27). Ko tu par to domā? Kādēļ apustulis saka, ka tieši Svētajā Vakarēdienā cilvēks var noziegties pret Tā Kunga miesu un asinīm, ja tās tur nemaz nav atrodamas? Padomā labi: vai var noziegties pret Kunga miesu un asinīm, tikai ēdot maizi un vīnu, proti, ēdot to, kur Kristus miesas un asins nemaz nav?