Iepazīties ar pašu Vakarēdiena Iedibinātāju

Kad runājam par Svēto Vakarēdienu, tikpat svarīgi ir pievērsties arī tā Dibinātājam un Iestādītājam. Kas Viņš bija? Kas ir šā Sakramenta Autors?

Tas bija mūsu Kungs Jēzus Kristus, un Viņš to iedibināja tajā naktī, kad tapa nodots, jā, tai nozīmīgajā brīdī, kad Viņš devās veikt Savu lielo darbu, kura dēļ bija nācis virs zemes, — ar Savu asiņaino nāvi maksāt izpirkuma maksu par cilvēku cilti.

Evaņģēlisti saka, ka, “maizi ņēmis, Viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: “Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To darait Mani pieminēdami!” Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: “Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas”” (Lk.22:19-20).

Tiem, kurus moka šaubas par šī Sakramenta saturu un būtību, ir ļoti nozīmīgi un vērtīgi labāk iepazīties ar pašu Vakarēdiena Iedibinātāju. Kas Viņš ir? Viņš ir tavs Radītājs un Glābējs, Viņš ir cildenais un augstu slavētais Kungs, kas dzīvo mūžīgi. Viņš ir visvarenais Dievs, jo “Vārds bija Dievs. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu (Jņ.1:1, 3, 14). Pacel savas acis un aplūko Viņa darbus, redzi sauli, zvaigznes, visu radību — to visu Tas Kungs ir radījis, “nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem’ (Ebr.1:3).

Padomā, vai jelkas Viņam ir neiespējams vai pārāk grūti izdarāms? Vai Visuvarenajam nav viegli veikt visu, ko Viņš vēlas? Tu nesaproti, kā Viņš mums spēj dot Savu miesu un asinis, un tavs prāts klūp un krīt pret šo patiesību. Bet vai tu saproti, kā Viņš ir radījis visas lietas no nekā? Ko mēs vispār saprotam, un vai ir kaut kas, ko Tas Kungs nevar? Un vēl: vai Viņš kādreiz ir solījis un solīto nepildījis? Vai Viņš, Svētais, varētu melot? Vai tiešām, tā domādams, tu gribi zaimot savu Radītāju, savu mīļo Glābēju?

Radīšanā Viņš ir veicis tūkstošiem brīnumu, ko mēs nespējam aptvert. Vēlāk Viņš kļuvis par cilvēku un veicis tūkstošiem brīnumu virs zemes, un, kad Viņš tos atklāja, mēs Viņam noticējām. Visbeidzot, Viņš ir vēlējies paveikt vēl vienu žēlastības brīnumu, kas nav redzams, bet saskaņā ar Viņa vārdiem — ticams. Vai mēs tagad Viņam pretosimies un darīsim Viņu par meli, sacīdami: tagad Viņš ir runājis kaut ko kas nevar būt patiesība, proti: “Tā ir Mana miesa!” Ak, Dievs, saudzi mūs! Šādos zaimos Dievs liek krist lepniem gariem un soda tos par viņu pašpaļāvību.