Paklausība Dieva pavēlei

“Un Noa darīja, kā Dievs sacīja.” [1.Moz.6:22]

Šajos vārdos pirmoreiz tiek slavēta Noas paklausība; bet turpmāk vēl biežāk tiks atkārtots: Noa vai tauta darīja tā, kā Tas Kungs bija pavēlējis. Bet Noa tiek slavēts kā paraugs mums, jo viņam ir bijusi nevis nedzīva ticība, kas patiesībā nav ticība, bet gan – dzīva un darbīga ticība, jo viņš paklausa Dieva pavēlei. Un, tā kā Noa tic tam, ko Dievs apsola un ar ko Viņš draud, šis vīrs uzcītīgi izpilda visu, ko Tas Kungs sacījis par šķirsta būvēšanu, par dzīvnieku pulcināšanu šķirstā un barības sagatavošanu. Bet jo īpaši Noas ticība tiek slavēta tādēļ, ka viņš paliek uz īstā ceļa un nepievieno Dieva pavēlei neko savu – viņš šo pavēli nepārveido un neko tai neatņem, bet vienkārši paliek pie tā, ko ir dzirdējis, ka Dievs viņam pavēl.

Tādēļ Mozus šeit rīkojas pareizi, slavēdams Noas paklausību un sacīdams, ka viņš darījis visu, ko Dievs viņam pavēlējis. Noa atzīst Dievu par gudru un labestīgu. Viņš nediskutē par pavēlētajiem darbiem, kā to bija darījuši Ādams, Ieva un Sauls, atnesdami paši sev lielu postu. Noa ir sekojis pavēles Devēja godībai, un viņam ar to ir pieticis, kaut arī Tas Kungs viņam būtu pavēlējis nepiedienīgas, neiespējamas un neizdevīgas lietas. Noa aizver savas acis šādas apgrēcības priekšā un paiet tai garām, palikdams tikai pie tā, ko Dievs viņam pavēlējis.