Tu redzi arhīvu par Dieva pavēle
Bērns nekad nedrīkst būt nepaklausīgs tēvam un mātei; bet viņam vienmēr jādomā: “Tas ir paklausības darbs, un darbu, ko es daru, es nedaru ar citu nodomu, kā vien tādēļ, lai paklausītu Dievam un Viņa pavēlei; uz to es varu balstīties un pamatoties, un to es ievēroju un atzīstu par svarīgu ne sava goda, bet baušļa dēļ.”
Velna iebildums uzdod jautājumu: “Kāds gan ir labums no tā, ka es lūdzu? Mana lūgšana ir tik vāja, niecīga un necienīga, ka Dievs mani nedzird!”
Kā ģimenes tēvam vai mātei tev ir īpaši pienākumi attiecībā pret saviem bērniem un citiem tavā pārziņā esošiem cilvēkiem, par ko Bībele runā šādi: “Un atgādini tos saviem bērniem un runā tos sēžot savā namā un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties” (5.Moz.6:7).
Pirmais un svarīgākais ir tas, ka mums ir jālūdz tādēļ, ka to darīt ir pavēlējis Dievs, vienalga, vai mēs būtu grēcinieki vai dievbijīgi, cienīgi vai necienīgi.
Lūgšana kristietim nav paša izvēle, iegriba vai kāda sekundāra, otršķirīga lieta. Tā ir Dieva griba un pavēle, lai katrs kristietis piesauktu Viņu bēdās un priekos, pateiktos Viņam nemitīgi, kā raksta apustulis Pāvils: “Lūdziet bez mitēšanās Dievu …Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1.Tes.5:17-18)
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2020
Atsauces (2)