Ko Svētie Raksti sniedz kristiešiem

“Cik bieži man atskanēja Tavs vārds, es to uzņēmu kā barību, un tas man bija par svētlaimību un sirds līksmību, jo es esmu nosaukts pēc Tava Vārda, Kungs Dievs Cebaot!” (Jer.15:16)

Dieva žēlsirdība, kas dāvā kristiešiem iespēju iegūt un lasīt Viņa Vārdu, ir tik liela, ka to nav iespējams līdz galam aptvert un pietiekami slavēt. Pirmkārt, Svētie Raksti sniedz mums spožu, liesmojošu gaismu. Mums nav nekā tāda, kas vēl būtu papildus jāzina par mūsu dvēseles glābšanas nepieciešamību, kā vien tas, kas jau ir pilnībā izskaidrots Dieva Vārdā. Svētie Raksti piedāvā skaidras atbildes uz visiem svarīgajiem jautājumiem par Dievu un cilvēku, par pagātni un nākotni, par laiku un mūžību. Kamēr pagānu pasaule, kurai nav Rakstu, mūžīgi jautā: “Kas ir patiesība?” tai mūžīgi jāpaliek šaubās un jāgrābstās tumsā. Bet kristiešiem, kuriem ir Vārds, tas ir arī ideāls risinājums visām viņu šaubām.

Dieva Vārds kristiešiem piedāvā arī informācijas dārgumu lādi, kurā ir viss par grēku piedošanu. Svētie Raksti ne tikai pasludina, ka visu cilvēku grēki ir nomazgāti ar Kristus asinīm un ka cilvēkiem ir pieejams veids, kā iegūt šo piedošanu. Bībele ir arī Dieva roka, kas cilvēkam pasniedz šo vērtīgo labumu. Visa Evaņģēlija mācība ir Dieva dota grēku piedošana visiem cilvēkiem, ko katrs saņem, tiklīdz tai sāk ticēt.

Svētie Raksti ir neizsīkstošs mierinājuma avots kristiešiem. Nav tāda zaudējuma – īpašuma un mantas, goda un labā vārda, veselības, brīvības un ģimenes, pat dzīvības – lai arī cik smagi un grūti tas būtu, par ko Bībele nesniegtu mierinājumu un iedrošinājumu, kas rada pilnīgu pārliecību par to. Tos, kuriem nav Dieva Vārda, šādas neveiksmes grūž izmisumā, bet tie, kuriem ir Svētie Raksti, var slavēt un pagodināt Dievu visos apstākļos.

Dieva Vārds visiem kristiešiem ir kā zobens, ar kuru viņi var aizstāvēties pret katru ienaidnieku un uzvarēt katrā cīņā. Neatkarīgi no tā, cik lielu spēku un viltību pasaule un elle izmanto, lai kristiešiem uzbruktu, – tos, kuriem ir Dieva Vārds un kuri to izmanto, nevar uzvarēt un iznīcināt. Pat ja šķiet, ka viņi ir uzvarēti, kristieši var pat no pīšļiem izsaukties, tāpat kā Vecās Derības baznīca: “Nepriecājies par mani, mana ienaidniece; kaut es guļu nogāzts pie zemes: es atkal celšos, un, ja es arī mītu tumsā, tad tomēr Tas Kungs ir mana gaisma! Es panesīšu Tā Kunga dusmas, jo es esmu pret Viņu grēkojis, kamēr Viņš iztiesās manu lietu un dos man tiesu; [galu galā] Viņš mani izvedīs gaismā, tā ka es ar prieku skatīšu Viņa taisnību.” (Mih.7:8-9)

Visbeidzot, Svētie Raksti sniedz kristiešiem atslēgas, lai nokļūtu debesīs. Kad pie viņiem nāk nāve, kad viņiem jāpamet pasaule un jāieiet mūžībā, viņu sirdsapziņa var gan viņiem čukstēt: “Tu nevari tikt izglābts. Tavi grēki, tava necienība un visa tava nosodāmā dzīve Dieva priekšā aizslēgs tev debesu vārtus.” Bet viņiem nav pamata izmisumam. Viņiem atliek tikai satvert Dieva Vārdu, kurā teikts: “Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus” (1.Tim.1:15), un: “Bet, kur vairojies grēks, tur pārpārim vairojusies žēlastība.” (Rom.5:20) Tiklīdz viņi tveras pie šī Vārda, – pat ja tas notiek tikai nopūšoties un ticībā, kas cīnās, – viņiem tiek atvērtas debesis, un svētie eņģeļi nāk un ienes viņu dvēseles pilnības un mūžīgā miera mājās.

Ak, cik liela ir tā žēlastība, ko Dievs ir devis visiem, kam Viņš ļāvis piedzimt kristīgajā pasaulē! Ak, kaut visi cilvēki varētu atzīt, cik lielu svētību mēs esam saņēmuši Dieva svētajā Vārdā! Tad viņi visi kopā ar Dāvidu apliecinātu, ka Vārds viņiem ir dārgāks par daudziem tūkstošiem zelta un sudraba gabalu. Un ar Jeremiju viņi to uzskatītu par savas sirds līksmības un svētlaimības avotu.