Dieva gribas nodoms

Pirmkārt, mēs uzlūkojām Dieva paša sirdi un prātu, Viņa nodomu, ar ko Viņš izredzēja cilvēci pestīšanai Kristū un kas bija Dieva vispārēja žēlastības izredzēšana, kas aptver visus cilvēkus.

Otrkārt, mēs aplūkojām Dieva gribas lēmumu, ar ko Viņš noteica zināmu veidu šīs glābšanas saņemšanai, proti, ticībā Jēzum Kristum. Arī šis Dieva gribas nodoms pieder vispārējai žēlastības izredzēšanai, jo tur nav ne jūda, ne grieķa, ne apgraizīšanas, ne neapgraizīšanas.

Tā kā cilvēki ir tik necienīgi izturējušies pret šo Dieva gribas lēmumu, tā ir žēlastības izredzēšana ir kļuvusi personiska, kur vieni ir izredzēti glābšanai, bet citi pazudināti mūžīgā nāvē.

Mūžīgā žēlastības izredzēšana pamatojas vienīgi Dieva viszināšanā, ar kādu Viņš no mūžības ir paredzējis, kā ikviens izturēsies pret šo žēlastības aicinājumu: “..Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.” (Ps.139:16)