Es esmu izredzēts nevis savu nopelnu dēļ
“Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību debesīs. Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā.” [Ef.1:3-4]
Dieva vārds vēsta, ka mēs, kas ticam Jēzum, tikām izredzēti jau pirms pasaules radīšanas. Tā lasām daudzviet Bībelē, piemēram, Rom.8:29 un Jņ.15:16.
Kā tas jāsaprot un ko nozīmē vārdi, ka ticīgie ir Dieva izredzēti?
Dieva žēlastības izredzētība nav jāsaprot kā patvaļa, it kā Dievs, radīdams cilvēkus, būtu izlēmis: tas tiks izglābts, bet tas pazudināts. Dieva izredzētība ir Viņa mūžīgā nodoma lēmums sūtīt Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai. Dievs lika Savam Dēlam nest mūsu sodu un izredzēja Viņu par pazudušu grēcinieku Glābēju. Respektīvi – dievišķā izredzēšana ir notikusi Kristū.
Tātad ticīgo izredzēšanas iemesls nav atrodams mūsos – manī vai tevī. Nav tā, ka Dievs būtu ilgi meklējis un beidzot atradis kādus pietiekami jaukus, dievbijīgus, ticīgus un pastāvīgus cilvēkus, lai viņus izredzētu. Ja izredzēšana notiktu šādi, man nebūtu nekādu cerību!
Taču Dievs izredzēja Savu Dēlu Jēzu par pestīšanas ceļu, un Viņa dēļ es varu justies drošs un priecīgs. Dievs labi zināja, ko darīja, aicinādams mani uz atgriešanos un ticību. Viņš zināja, cik esmu vājš un savtīgs cilvēks, kurš baidās no ciešanām un zaudējumiem. Tas Kungs jau iepriekš to visu zināja, tomēr aicināja mani.
Dievišķās izredzētības mācībā arvien ir daudz kas neaptverams un neizskaidrojams, taču galvenais ir izteikts Dieva vārdā, proti – Dieva žēlastības aicinājumu un glābšanu es esmu saņēmis Kristū; es esmu izredzēts nevis savu nopelnu dēļ, bet tādēļ, ka žēlastības pilnais Dievs vēlas glābt tos, kas tic Jēzum.
Tāpēc es droši varu dziedāt:
- Es pamatu nu zinu drošu,
Kur enkurs stāv un
nekustas, No mūžības jau
pastāvošu, Kas Kristus
krustā atrodas. Šis pamats
nevar kustēties, Kad zeme,
debess bojā ies.
Līdzīgās e-publikācijas