Kurus Dievs ir izredzējis?

“Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību debesīs. Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā.” (Ef.1:3-4)

Saskaņā ar šo Svēto Rakstu lasījumu, kas tad ir tie cilvēki, kurus Dievs ir izredzējis? Apustulis Pāvils saka, ka Kristū Dievs mūs ir izredzējis. Uz ko attiecas vārds “mūs”? Pāvils, protams, iekļauj gan sevi, gan tos, kurus viņš uzrunā savā vēstulē – tas ir, efeziešus, kas kļuvuši ticīgi. Bet kā Pāvils secina, ka viņi ir daļa no izredzētās grupas? Viņš savu apgalvojumu pamato ar šiem vārdiem: “Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību debesīs,” un tad piebilstot: “Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis.” Pāvils brīnās, kā viņš vai efezieši vēl varētu šaubīties, ka viņi ir starp izredzētajiem, ja Dievs viņus jau ir svētījis “ar visāda veida garīgu svētību debesīs” Kristū. Patiešām, Kristus jau bija atpestījis visus cilvēkus, bet efezieši un citi bija aicināti arī ar Evaņģēlija vārdu un apgaismoti ar Svētā Gara dāvanām. Viņi jau bija nonākuši pie patiesas ticības Kristum, un caur šo ticību viņi bija padarīti taisni un attaisnoti. Līdz ar to, Pāvils apgalvo, viņi pavisam droši var sevi pieskaitīt Dieva izredzētajiem cilvēkiem.

Izredzētības mācība par to, ka cilvēks top glābts vienīgi no žēlastības, nav biedējoša mācība, kas izraisa šaubas tajos, kas vēlas tikt glābti. Gluži pretēji, tā ir pilna mierinājuma, jo tai vajadzētu padarīt ticīgos pilnīgi pārliecinātus par savu pestīšanu. Žēlastības pilnā izredzētība nav kā baiss negaisa mākonis virs ticīgo kristiešu galvām, tā ka viņiem vienmēr būtu jājautā: “Vai arī es esmu izredzētais?” Nē, šī mācība ir kā žēlastības un prieka spoža un mirdzoša saule, kas uzlec pār katru cilvēku, tiklīdz viņš ir aicināts Evaņģēlijā un kļūst par ticīgo.

Kas ir tie cilvēki, kurus Dievs ir izredzējis? Tie ir patiesie ticīgie. Konkordijas formula apgalvo:

Dieva mūžīgā izredzēšana, tas ir, Dieva lēmums par pestīšanu, sniedzas nevis pār visiem – dievbijīgiem un ļauniem, bet gan tikai pār Dieva bērniem, kuri izredzēti un nolemti mūžīgajai dzīvošanai.

Mūsu lasījumā Pāvils saka: “[Kristū] Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis.” Svētie Raksti mums vēsta, ka Dievs negaidīja, līdz kamēr pirmie cilvēki dzīvos šajā pasaulē, un ka tikai tad izvēlējās viņus, redzot, ka viņi atgriezīsies un saglabās ticību līdz nāvei. Nē, pat pirms viņi bija dzimuši un varēja darīt kaut ko labu – pat pirms Dievs lika pasaules pamatus un radīja sauli, mēnesi un zvaigznes – žēlastības pilnā izredzēšana jau bija notikusi. Visuzinošais Dievs, kas valda pār visu, jau no mūžības zināja visu, ko Viņš darīs laikā, un tieši tad Viņš nolēma to darīt.

Pastarajā dienā Kristus sacīs izredzētajiem: “Nāciet šurp, jūs, Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.” (Mt.25:34) Šī iemesla dēļ mūsu Baznīca visas kristīgās pasaules priekšā apliecina:

Jo Viņš mūs Kristū izredzējis ne vien, pirms mēs ko labu esam darījuši, bet – pirms mēs bijām dzimuši, jā, pirms pasaules pamati bija likti.

Ak, kādai gan kvēlai un vārdos neizsakāmi lielai mīlestības ugunij jādeg Dieva sirdī attiecībā uz mums, kristiešiem, ka Viņš jau pirms mūsu dzimšanas – jau no mūžības – nolēma mūs izvēlēties. Šī mīlestība ir augstāka par debesīm, plašāka par zemi, dziļāka par okeānu un tikpat ilgstoša kā mūžība.