Par laulības šķiršanu un šķirteņu laulību

Noklausies šo e-publikāciju

Apstākļos, kad laicīgā likumdošana un tiesu prakse pieļauj kā laulības šķiršanu, tā šķirteņu laulību, turklāt šķiršanas lēmuma pamatošanai nav nepieciešams pierādījums par laulības partnera konkrētu pārkāpumu, pietiek ar argumentu par raksturu nesaderību — šādos apstākļos kristīgās draudzes locekļi un pirmām kārtām tās amatu izpildītāji bieži vien nonāk grūti risināmu konfliktu situācijā. Un tā tas nav tikai mūsdienas.

Uz tā saukto izņēmuma klauzulu Kunga vārdā — “izņemot netiklības gadījumu” (Mt.5:32, 19:9), kā arī pilnīgi aplami par “pirmtiesībām” saukto un maldinošo privilegium Paulinum (1.Kor.7:10-16), pēc kura kristiešu un pagānu jauktā laulībā var piekāpties nekristieša puses laulības šķiršanas prasībai, tad arī koncentrējas daudziem šīs problēmas risināšanas centieni. Tieši tādēļ ir svarīgi precīzi turēties pie Rakstu teksta, un tas nepārprotami saka: laulības pārkāpšana jeb “netiklība” attiecas uz sestā baušļa pārkāpšanu, un ar to domāta kopulācija bez laulības. Ar to tiek pārkāpta gan Radītāja griba, kad Viņš radīja vīrieša un sievietes kopību, gan arī Viņa bauslis šīs kopības aizsardzībai. Un šeit nepārprotami ir spēkā vainas princips. Šķirteņu laulības aizliegums, kas Mt.5:32 attiecināts uz sievieti un Mt.19:9 un Lk.16:18 uz vīrieti, ievēro to pašu pamatnolikumu, ka atbilstoši Radītāja sākotnējai gribai laulības partnera dzīves laikā nevar būt otrreizējas laulības. Vienīgi un vispirms tikai nāve šķir laulības saistību (Rom.7:1-3). Tas atbilstošā formulējumā ietverts laulāšanas ceremonijā — “.. līdz pats visvarenais Dievs jūs šķirs laicīgā nāvē”, lai arī daži bezatbildīgi mācītāji šo frāzi izlaiž un aizvieto ar citiem izteikumiem, kā, piemēram, “.. kamēr labi klājas”.

Apustulis Pāvils uzsvērti norāda uz Kunga laulības šķiršanas un šķirteņu laulības aizliegumu (1.Kor.7:10-12). Bet, ja tad kādam kristīgam laulības partnerim un tad taču gan atsaucoties uz Kunga laulības šķiršanas aizliegumu nav jāiebilst pret nekristīgā partnera laulības šķiršanas prasību, tad teikumu “tādā gadījumā brālis un māsa nav saistīti” no teksta kopsakara, kas attiecas uz laulības šķiršanu, kā arī pēc kopējās liecības, nevar saprast kā otrreizējas laulības atļauju. Jo ar šķiršanas un šķirteņu laulības aizliegumu jāatstāj brīvs ceļš vēlākas salīdzināšanās iespējai (1.Kor.7:10).

Stiprākais arguments par šā konsekventā un tāpēc radikālā skaidrojuma pareizību ir izbaiļu pilnā mācekļu reakcija uz šo Kunga pamācību: “Ja tas tā ir vīra un sievas starpā, tad nav labi precēties.” (Mt.19:10) Bieži vien no rūgtas dzīves pieredzes izceļas šis konflikts — starp Dieva vārdu un gribu vienā pusē un cilvēku pārliecību un vajadzībām otrā pusē, un tā tas ar Jēzus mācekļiem notiek visos laikos, arī pie mums šodien. Taču ticības paklausība ir saistīta ar Kunga runāto vārdu un to, kuru šis vārds nes. Šo problēmu nevar risināt, novēršot radušos spriedzi tādējādi, ka mēs vairs nebūtu Dieva likumupildītāji, bet gan paaugstinātu sevi par šo likumu vērtētājiem jeb soģiem (Jēk.4:11-12). Runa var būt vienīgi par to, ka šī spriedze godam jāiztur, šī spriedze, kas pieder pie cīņas starp veco un jauno cilvēku mūsos.

Laulības šķiršanas un škirteņu laulību aizliegumam ir savs pamats piedošanā, ko mēs saņemam caur Jēzu Kristu. Bet kristīgā laulībā tieši tad, kad draud tās izjukšana, ir ļoti nopietni jāpārbauda, kā ir ar ikdienas savstarpējo piedošanu. Jo tur, kur trūkst piedošanas kristiešu vidū, tur ir atcelta arī grēku piedošana Kristū (Mt.6:14-15), un grūtības kādā laulībā jau lielākoties sākas ar to, ka netiek piedoti ikdienas pārkāpumi, bet gan tie tiek glabāti un uzskaitīti, līdz tas vairs nav panesams.

Tādējādi laulības šķiršanas un šķirteņu laulības aizliegums skar kristīgas dzīves centru, kur runa ir par piedošanas saņemšanu un tālāk sniegšanu (1.Kor.7:10-11). Un tā nav tikai bauslības izpildes lieta ar tās, cilvēciski raugoties, neizpildāmajām prasībām, bet gan Evaņģēlija lieta, kur runa ir par piedošanas saņemšanu un tālāksniegšanu, un tādējādi par prieku debesīs par grēciniekiem, kas atgriežas (Lk.15:7; Jņ.8:1-11).