Laulība un laulības pārkāpšana

Noklausies šo e-publikāciju

Sabiedrības izkropļotie morāles priekšstati un dzīves veids ietekmē arī kristīgo draudzi – pirmslaulības attiecības jauniešu starpā, nereģistrēta kopdzīve un neuzticība laulībā šodien daudzviet draudzēs vairs nav retums. Draudzes locekļi reizumis ilgstoši ignorē mācītāja pamudinājumu sakārtot savu kopdzīvi, tādēļ dažkārt nepieciešami radikāli soļi – nepielaišana pie Svētā Vakarēdiena –, lai tie beidzot noslēgtu laulību.

Nereti nākas dzirdēt pavisam savādus attaisnojumus laulības pārkāpšanai: “Mēs taču neesam laulājušies baznīcā, bet tikai dzimtsarakstu nodaļā, – tas neskaitās!”, “Es pats neesmu precējies un draudzējos tikai ar neprecētām.” Tāpēc ir nepieciešams īsi atgādināt, kas tad īsti ir laulība un laulības pārkāpšana.

Laulības definīcija ir šāda: Laulība ir likumīgi noslēgta mūža savienība starp vienu vīrieti un vienu sievieti, kas īstenojas kopdzīvē. Nav arī principiālas atšķirības, vai laulība ir noslēgta laicīgā veidā vai baznīcā. Savukārt laulības pārkāpšana ir jebkādas dzimumattiecības ārpus laulības – gan pirms laulības noslēgšanas, gan laulības laikā, gan kā citādi.

Laulības pārkāpšana ir ļoti rupjš grēks pret Dievu un Viņa bausli. Ja draudzes loceklis ir pārkāpis laulību, tam jāatgriežas no grēka un jāizsūdz to privātā grēksūdzē, jāsaņem grēku piedošana, – tikai tad viņš var nākt saņemt Svēto Vakarēdienu. Pēc grēknožēlas un piedošanas saņemšanas jāseko arī atgriešanās augļiem jeb svētīgai dzīves izmaiņai.

[Pārpublicēts no Biķeru Draudzes Avīzes Nr.2 (34)]