Robežas piederībai Kristum

“Jo, kas nav pret mums, tas ir ar mums.” (Mk.9:40)

Kristus velk robežas, kas un kurš Viņam pieder, daudz dāsnāk nekā vēlas un dara viņa mācekļi.

Šeit Jēzus runā par gadījumu, kad Viņa vārdā kāds izdzen dēmonus, nebūdams Jēzus māceklis un sekotājs.

Jēzus aizliedz saviem mācekļiem to apturēt – “jo neviens nedara brīnumu Manā Vārdā, kas tūdaļ par Mani varētu runāt ļaunu.” (Mk.9:39)

Visur, kur Jēzus vārds joprojām tiek pieminēts – pat ja nezināšanā, pat ja tikai apzinoties tā objektīvo spēku, nesekojot tam ar personisku paklausību, pat ja ar stostīšanos un apmulsumu -, tur šis vārds rada sev telpu, kur Jēzus nevar tikt apmelots, tā joprojām ir Kristus spēka ietekmes sfēra. Tur nav jāiejaucas, bet jāļauj Jēzus Kristus vārdam darīt savu darbu.

Visur, kur tiek izrunāts Jēzus Kristus vārds, tas gan aizsargā, gan pieprasa.

Tas attiecas uz visiem tiem, kuri savā cīņā par taisnību, patiesību, cilvēcību un brīvību atkal ir iemācījušies izrunāt Jēzus Kristus vārdu, pat ja tikai vilcinoties un patiesi kautrīgi.

Šis vārds nodrošina viņiem drošību un cildenumu viņu aizstāvētām vērtībām.

Vārds reizē pretendē gan uz viņiem, gan uz šīm vērtībām.