Pazudušais dēls

Noklausies šo e-publikāciju

“Bet tas atbildēja un sacīja tēvam: redzi, tik daudz gadu es tev kalpoju un nekad neesmu pārkāpis tavu bausli, bet tu man ne reizi neesi devis ne kazlēnu, lai es būtu varējis līksmoties ar saviem draugiem, bet tagad, kur šis tavs dēls ir pārnācis, kas savu mantu izšķērdējis ar netiklām sievām, tu viņam esi licis nokaut baroto teļu!” [Lk.15:25-32]

Mēs visi zinām līdzību par “pazudušo dēlu”, kas rakstīta Lūkas evaņģēlija 15.nodaļā. Mēs varētu jautāt, vai pareizāk nebūtu runāt par “izglābto dēlu”, jo jauneklis, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, beigu beigās tomēr atgriezās. Patiesībā jaunākais dēls kļuva par “izglābto dēlu”.

“Pazudušais dēls” bija vecākais. Dzīvodams visu laiku mājās un strādādams uz lauka, viņš ar pilnām tiesībām varēja lepoties, ka jau daudzus gadus kalpojis tēvam. Tomēr viņa attiecības ar tēvu nebija tādas, kādām vajadzētu būt.

Visspilgtāk tas atklājās brīdī, kad jaunākais dēls atgriezās mājās. Tēvs bija tik priecīgs un laimīgs, ka saņēma dēlu ar atplestām rokām un par godu viņam sarīkoja lielas dzīres. Bet vecākais dēls bija īgns un sarūgtināts. – Vai man jāpriecājas par šī nelieša pārnākšanu mājās?

Vecākais dēls nesaskatīja sevī nekādas vainas, ko vajadzētu nožēlot. Viņam grēku piedošana nebija vajadzīga, jo viņš visu bija darījis pareizi. Viņaprāt, piedošana bija vajadzīga jaunākajam brālim, bet – ne jau tik ātri!

Vecākais dēls tēvam teica: tu man nekad neko neesi devis. Bet tēvs atbildēja: mans dārgais dēls, viss, kas pieder man, pieder arī tev. Taču to dēls nesaprata. Visus šos gadus viņš bija dzīvojis bagātā tēva namā, bet juties kā nabags.

Ko Jēzus ar to vēlas pateikt?

Daudzi uzskata, ka mājās palikušais dēls “allaž dzīvojis savā Kristības derībā”. Taču tas neatbilst patiesībai, jo cilvēkam, dzīvojot patiesā kopībā ar Dievu, nevar būt tik auksta un cieta sirds, kāda bija šim dēlam.

Nē, vecākais dēls bija kā farizejs un viņam līdzīgie, kas sūdzējās par to, ka Jēzus pieņem muitniekus un grēciniekus un ar tiem kopā ēd. Jēzus viņu priekšā noliek spoguli, lai tie ieraudzītu sevi patiesības gaismā. – īsts tuvākais priecājas, kad pie saimnieka atgriežas noklīdusi avs vai atrodas pazaudētais grasis.

Bet jūs, farizeji, nepriecājaties pat tad, kad top izglābti jūsu brāļi. Jūs esat tik pašpārliecināti, ka nemaz nepazīstat žēlastību.

Vai tu, kas lasi šos vārdus, esi iepazinis glābšanu? Vai tu pazīsti prieku par grēcinieka atgriešanos pie Dieva?