Par mūsu līdzdalību citu cilvēku grēkos

Noklausies šo e-publikāciju

Svētais Dievs, taisnīgais Tiesnesi! Tu esi uzticējis man rūpes ne vien par manis paša, bet arī par mana tuvākā dvēseli.

Bet cik bieži manas nolaidības dēļ mans tuvākais krīt savā ticības dzīvē! Cik bieži man neizdodas pietiekami droši un skaidri norāt viņu par viņa grēkiem! Cik bieži vai nu aiz bailēm vai draudzības vārdā es pieveru acis par viņa pārkāpumiem! Esmu kūtrs par viņa pestīšanu lūgties [1.Tim.2:1]; esmu gļēvs viņa grēkus uzrādīt [Ec.3:21]; esmu slinks viņu pie pestīšanas vadīt. Tāpēc ir tikai taisnīgi, ja Tu no manis atprasi mana grēkos mirušā tuvākā asinis.

Ja mana mīlestība uz tuvāko ir pilnīga un godīga, tad mīlestības dēļ arī grēka nosodījumam ir jābūt pilnīgi skaidram. Ja manā sirdī kvēl pašaizliedzīgas mīlestības liesmas, tad vēl jo spožāk tām ir jāuzliesmo, kad es nāku Dieva priekšā, lai ar kvēlojošu lūgšanu vīraku par tuvākā pestīšanu lūgtu. Lūgties par sevi – tā ir vajadzība; bet lūgt par tuvākā pestīšanu – tā ir mīlestība. Tāpēc ikreiz, kad atstāju novārtā lūgšanas par sava tuvākā pestīšanu, es uzkrauju sev vainu mīlestības baušļa pārkāpšanu. par

Mans tuvākais nomirst miesīgi, un, redzi, es dziļās sērās un vaimanās slīgstu, kaut arī ticīgam cilvēkam tas nav nekas ļauns, bet gan ceļš uz debesu tēviju. Mans tuvākais nomirst garīgi, nāves grēkos dzīvodams, un, redzi, es lūkojos viņa nāvē ar mierīgu sirdi, kaut arī grēks ir dvēseles patiesā nāve, kas no Dieva žēlastības un mūžīgās dzīvības šķir.

Mans tuvākais aizskar tā ķēniņa godu, kura varā ir cilvēka miesu nokaut, un, redzi, es visādi cenšos rast mieru viņu starpā. Mans tuvākais aizskar visu ķēniņu Ķēniņa godu, kura varā gan dvēseli, gan miesu iemest ellē [Mt 10:28], un, redzi, es uz to mierīgi noskatos, un man neienāk prātā, cik milzīgs ļaunums ir nodarīts.

Mans tuvākais paklūp uz akmens, un es steidzos no kritiena viņu pasargāt vai piecelt, ja viņš jau ir pakritis. Mans tuvākais paklūp uz mūsu pestīšanas stūrakmens [Ps.118:22], un, redzi, es tam nepievēršu nekādu vērību, kaut arī vajadzēja veltīt visas rūpes un pūles, lai atkal pieceltu viņu.

Mani paša grēki jau ir gana daudzi un smagi, un tomēr es nebīstos būt līdzdalīgs svešos grēkos.

Ak, Dievs, esi man žēlīgs! Esmu daudz grēkojis, un mana grēku nasta ir pārlieku smaga. Es glābjos pie Tavas žēlsirdības, kas man apsolīta Kristu un caur Kristu. Es, kas grēkos esmu miris, nāku pie Viņa, kurš ir Dzīvība. Es, kas pa grēku takām maldos, nāku pie Viņa, kurš ir Ceļš. Es, kas grēku dēļ esmu pazudināts, nāku pie Viņa, kurš ir Pestīšana. [Jņ.14:6] Atdzīvini, vadi un pestī mani! Jo Tu mana Dzīvība un Ceļš, un Patiesība mūžīgi!

Āmen.