Sajust miesas tieksmes

Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat. [Gal.5:17]

Sacīdams, ka miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, Pāvils mums atgādina, ka mēs sajutīsim miesas tieksmes, proti, ne tikai nešķīstību, bet arī augstprātību, dusmas, skumjas, nepacietību, neticību utt.

Tomēr viņš grib, lai mēs šīs tieksmes sajustu tādā veidā, ka nepiekristu un nesekotu tām – lai mēs nedomātu, nerunātu un nedarītu to, uz ko mudina miesa. Piemēram, tad, kad tā mūs mudina uz dusmām, mēs tomēr nedusmotos, kā māca psalma vārdi [Ps.4:5], un lai mēs negrēkotu.

Pāvils grib mums sacīt: es zinu, ka miesa jūs mudinās uz dusmām, skaudību, šaubām, neticību utt., bet pretojieties miesai ar Garu, lai jūs negrēkotu. Ja jūs atkāpsieties no Gara kā sava vadītāja un sekosiet miesai, tad piepildīsiet miesas kārību un mirsiet [Rom.8:13]. Tātad šis Pāvila izteikums ir jāsaprot ne tikai attiecībā uz nešķīstību, bet arī – uz visu grēka valstību.

Apustulis saka: abi šie vadītāji, kas mīt jūsos, proti, Gars un miesa, pretojas viens otram, un jūs nedarāt to, ko gribat.

Pāvils savu vēstuli raksta Svētajiem, tas ir, Baznīcai, kura tic Kristum, ir kristīta, attaisnota, atjaunota un saņēmusi pilnīgu grēku piedošanu: tomēr Pāvils saka, ka tai ir miesa, kas pretojas Garam.

Šādā veidā viņš runā arī vēstulē romiešiem [7:23]: “Es savos locekļos manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos.”

Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka mūsu galvenā un pilnīgā taisnība ir Kristus.