Skip to content
26. janvāris, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

25. Kas ir īsta mīlestība uz Dievu?

  • Sākums
  • Kam ir senāka mācība – Romas katoļiem vai luterāņiem?
  • e-refleksijas

Kam ir senāka mācība – Romas katoļiem vai luterāņiem?

Aleksandrs Bite

Romas katoļi, protams, bija pirmie un senākie, bet luterāņi radās tikai pēc tam! Tā daudzi varētu iesaukties.

Kam ir senāka mācība - Romas katoļiem vai luterāņiem?

Tomēr lietas būtība ir tāda, ka tad, kad reformācijas tēvi uzsāka diskusiju par šo otro nozīmīgo jautājumu, kā mēs varam saņemt Dieva dāvāto pestīšanu, Luters un pārējie evaņģēliskie tēvi neieviesa šinī jautājumā neko principiāli jaunu, kas baznīcā nekad iepriekš nebūtu bijis mācīts vai kādreiz senatnē baznīcā būtu bijis nosodīts, bet atsaucās tikai uz Svētajiem Rakstiem un baznīctēviem. Luteriskajās ticības apliecībās daudzkārt izskan apgalvojums, ka evaņģēliskie nemāca neko jaunu:

“Ir minētas tikai tās lietas, par kurām, mūsuprāt, bija nepieciešams runāt, tai kļūtu skaidrs, ka ne mācībā, ne ceremonijās pie mums nekas nav pieņemts ne pret Rakstiem, ne pret katolisko baznīcu. Tādējādi ir nepārprotami redzams, ka mēs esam bijuši ļoti uzmanīgi, lai mūsu draudzēs neieviestos jaunas un bezdievīgas mācības.”

Luterāņi līdz pat šai dienai šādi saprot reformāciju – tā nav kāda jauninājumu un nepieciešamu laikmetīgu izmainu ieviešana, bet tieši otrādi – reformācija ir pastāvīga baznīcas atjaunošanās sākotnējā Kristus un apustuļu mācībā. To ir svarīgi apzināties, lai gaisinātu kādu iesīkstējušu priekšstatu jeb mītu par to, ka luterāņi esot veidojuši savu mācību kā kaut ko jaunu un nebijušu, un pretēju sava laika oficiālajai baznīcas mācībai.

Realitātē ir noticis tieši otrādi. Luterāņi jau ilgāku laiku bija formulējuši savu mācību luterāņu galvenajā ticības apliecībā – Augsburgas ticības apliecībā -, kā arī padziļināti skaidrojuši savu izpratni tās aizstāvībā jeb Apoloģijā 1530. gadā. Jau 1529. gadā bija uzrakstīti abi Lutera katehismi (Lielais un Mazais), 1537. gadā tika sastādīti Šmalkaldes artikuli, un tikai tad Romas baznīca sāka formulēt savu oficiālo mācību par šajās luterāņu apliecībās ietvertajiem ticības artikuliem. Šis process Romas baznīcā sākās Tridentas koncilā (1546-1563), bet turpinājās Pirmajā Vatikāna koncilā (1868-1870) un Otrajā Vatikāna koncilā (1962-1965); tātad šis process Romas katoļu baznīcai prasīja vairākus gadu simtus, un tās tagadējā mācība ir salīdzinoši jauna.

Pat tikai nedaudz papētot Romas katoļu baznīcas oficiālās mācības tekstus, top skaidrs, ka Romas oficiālā mācība tikusi apzināti veidota un formulēta kā Lutera un evaņģēliskās mācības, kas tobrīd jau bija oficiāli apstiprināta luteriskajās ticības apliecībās, noliegums, turklāt Lutera un evaņģēliskās baznīcas mācība tika apkrauta ar daudziem lāstiem.

[Pārpublicēts no laikraksta Svētdienas Rīts]

Tags: Augsburgas ticības apliecība Augsburgas ticības apliecības Apoloģija evaņģēliskie tēvi I Vatikāna koncils II Vatikāna koncils lāsts Lielais katehisms luterāņi luteriskās ticības apliecības Mārtiņš Luters Mazais katehisms reformācija Romas katoļi senākā mācība Šmalkaldes artikuli Tridentas koncils

Continue Reading

« Tikai Raksti, tikai ticība, tikai žēlastība – nozīme mūsdienās
Par lūgšanu Jēzum »

Ieskaties

Grūti saprotamā mācība par Dieva iepriekš izredzēšanu
Vai noteiktība sagraus mūsu Baznīcu?
Bauda un labsajūta arī ir elks
Kas muļķīgi, kas gudri?

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Jani Karklin, Dievs vārds ir kā abpusēji (bauslība un evaņģēlijs) griezīgs zobens.. vai tā skaidrojums un izpratne var atšķirties? Bonhēfera…”
  • talyc: “Skatos, ka šinī jautājumā ir nepieciešams skaidrojums. Tā pat kā gaļas ēšana vai neēšana kristīgam cilvēkam ko nozīmē; tā pat…”
  • Janis Karklins: “...bet ko saka Dieva vārds?! Būtu labi arī atsauces, kādā kontekstā Luters un Bonhēfers izsaka šo domu?”
  • Roberto: “"Agrīnais Luters" māca, ka ir pieļaujama tikai pasīva un vārdiska pretošanās. "Vēlīnais Luters" apgalvo, ka konkrētos apstākļos kristietim ar ieročiem…”
  • Janis Karklins: “Vai nav tā, ka ādamiskais cilvēks(grēcīgais), visvairāk ir nodarbināts ar vainas meklēšanu pie tuvākā, valdības u.t.t., lai attaisnotu savu nepaklausību?…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Romas pāvestība pielien luterāņiem
  • Pāvests netradicionāli izteicies par Luteru
  • Pirms 500 gadiem Luters tika izslēgts no katoļu baznīcas
  • Tas, ko saka pāvests, nekādi neietekmē to, kam tic luterāņi
  • Kurš labāks?
  • Luterāņu baznīcas kopība ar citiem luterāņiem
  • Augsburgers … – kas tas tāds?
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kā izturēties pret kritušajiem Kā izturēties pret kritušajiem
    • e-apceres

    Kā izturēties pret kritušajiem

  • Jauns veids kā sekot līdzi aktuālākajām publikācijām Jauns veids kā sekot līdzi aktuālākajām publikācijām
    • e-paziņojumi

    Jauns veids kā sekot līdzi aktuālākajām publikācijām

  • Kristīgais pienākums, kura nepildīšana nepaliks nesodīta Kristīgais pienākums, kura nepildīšana nepaliks nesodīta
    • e-refleksijas

    Kristīgais pienākums, kura nepildīšana nepaliks nesodīta

  • Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām
    • e-refleksijas

    Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām

  • kadam-pratam-mums-ir-jabut-pret-savu-tuvako Kādam prātam mums ir jābūt pret savu tuvāko?
    • e-mācība

    Kādam prātam mums ir jābūt pret savu tuvāko?

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Jer.23:29
    Vai mans vārds nav kā uguns, saka Tas Kungs, un kā veseris, kas sagrauž akmens kalnus?

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021