Ja gribi būt visas pasaules draugs

Noklausies šo e-publikāciju

“Laulības pārkāpēju cilts, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.” [Jēk.4:4]

Dieva bērniem šis atgādinājums bijis vajadzīgs visos laikos, bet mūsdienās jo īpaši.

Ar vārdu “pasaule” ir jāsaprot kritusī cilvēce, kas dzīvo dumpībā pret savu Radītāju. Bībele ataino pasauli diezgan drūmās krāsās. Cilvēki dzīvo neticībā, un šīs pasaules dievs – velns – viņus ir padarījis tik aklus, ka tienemaz neaptver savu ļauno stāvokli [2.Kor.4:4]. “Visa pasaule ir grimusi ļaunumā” [1.Jņ.5:19].

Teiktais nebūt nenozīmē, ka visi cilvēki ir rupju, atklātu grēku un kārību varā. Ir daudz krietnu cilvēku ar augstu morāli, taču, kamēr tie nav nākuši pie atgriešanās un ticības, arī viņi pieder grēcīgajai pasaulei. Arī pār viņiem valda šīs pasaules gars, vērtības un domāšanas veids [Kol.2:8; Tit.2:12].

Tāds ir Jēkaba pamudinājumu konteksts, kas rosina domāt par sabiedrību, kurā uzturamies. Kristietis nespēj aiziet no šīs “pasaules”, un tas arī nav vajadzīgs [1.Kor.5:10]. Viņam ik dienu būs jāsatiekas ar cilvēkiem un jāizturas pret tiem labi un saprātīgi [1.Tes.4:12].

Taču pilnīga kopība un sadraudzība mums iespējama tikai ar Dieva bērniem, kas atrodas ceļā pie Dieva uz Debesu mājām. Šī sadraudzība ir ārkārtīgi svarīga visiem kristiešiem.

Nav šaubu, ka mums jāizturas labi un draudzīgi pret visiem cilvēkiem, tomēr mēs nevaram būt dziļākā garīgā kopībā ar tiem, kas pieder tikai šai pasaulei. Jēkaba vēstulē lasām: “Pasaules draudzība ir Dieva ienaidība.” Kristietim nedrīkst būt nekādu šaubu par to, ka viņa īstās garīgās mājas ir pie ticīgās tautas.

Pāvils ar skumjām sirdī stāsta par kādu līdzstrādnieku, kas bija zaudējis ticību. Viņa atkrišanas iemesls bija mīlestība uz šo pasauli [2.Tim.4:10]. Pāvils min viņa vārdu – Dēma. Cauri laikiem Dieva tautai šis vārds ir kānopietns brīdinājums.

Dieva Gars lai pilda mūsu sirdis un lai pasaules garam pie mums nav vietas!