Sējas laika viltībiņas

“Bet, kas sēts ērkšķos, ir tas, kas vārdu dzird, un šīs pasaules zūdīšanās un bagātības viltība nomāc vārdu, un viņš nenes augļus.” [Mt.13:22]

Velna viltus un pasaules pretestība ir biedinoši ienaidnieki, kas vēršas pret Dieva bērniem, taču tie nav visbīstamākie. Mūsu pašu raizēšanās un ļaunās kārības ir vēl bīstamākas. Ļoti iespējams, ka visvairāk garīgu upuru ir prasījuši nevis ārējie, bet gan iekšējie kārdinājumi.

Šim laikmetam ir raksturīgas pasaulīgas raizes. Mūsdienās valda ļoti spēcīga kāre pēc materiāliem ieguvumiem, ārēja goda, popularitātes un panākumiem. Un, tā kā pasaules acīs visas šīs lietas ir tik dārgas un neaizstājamas, tad cilvēki dzīvo nemitīgās bailēs šīs bagātības pazaudēt.

Taču pasaulīgas raizes ir pretējas ticībai un paļāvībai uz Dievu. Jēzus vēlas mūs pasargāt no pieķeršanās šīs pasaules mantai un nemitīgām bailēm to pazaudēt.

Kādu dienu mēs visus šos labumus pametīsim. Kā mēdz teikt, “līķu maisam nav kabatu”, un kapā līdzi tu nepaņemsi neko. Tāpēc svētīgs un laimīgs ir cilvēks, kam manta ir debesīs!

Bagātības vilinājums ir nemitīgs kārdinājums iegūt arvien vairāk naudas un mantas. Daudzi naudas un bagātības dēļ ir aptraipījuši savu sirdsapziņu. Viņu sirds ir tik ļoti nodarbināta ar šīs pasaules labumiem, ka tie aizmirst par mūžīgo dzīvību. Bagātības kārība laupa viņiem dzīvi Dievā, ja tāda vispār ir bijusi.

Jēzus māca, ka pret šādiem kārdinājumiem palīdz tikai Dieva vārds. Un tieši tāds ir Viņa stāstītās līdzības nolūks. Šī līdzība māca, ka Dieva vārdam nekad nav vietas sirdī, kas aizņemta ar pasaules lietām. Nav iespējama patiesa garīga dzīvība sirdī, kurā nevalda Dieva vārds. Tad šis Vārds paliek bez augļiem.

Jēzus pievērš mūsu skatu debesīm, un šis augšup vērstais skats mums nepieciešams šodien un ik dienu līdz mūsu zemes dzīves beigām.