Es Dievam lieku gādāt [421]

Es Dievam lieku gādāt Un visos darbos strādāt,
Kas vald’ ar spēcibu;
Tam būs iekš visām lietām Un visām vietu-vietām
Padomu dot un palīgu.

Man agri darbos skreijot Un vēlu gulēt eijot,
Nekam nepalīdzēs.
Ja Dievs ar tēva prātu Pats svētibu dos klātu,
Tad, ko es daru, izdosies.

Man nav nekas noticis, Kā vien, ko Dievs nolicis,
Kas labs ir mūžigi,
Viņš pats jav mani vadīs, Un kā viņš manim rādīs,
Tā iešu ar paklausigi.

Es ticos viņa rokām, Kas man no visām mokām,
No ļauna sargājis.
Ks viņa vārdiem klausīs Un viņa rokām ļausies,
Tam ar par labu izies viss.

Viņš manim piedod grēku Caur Kristus nāves spēku,
Kas izdeld parādus.
Viņš ir par man nomodā Un ne-ies ar man sodā,
Bet gan caur Kristu žēligs būs.

Kad miedziņš no man veļās, Kad agri sirds pieceļās,
Kad laukā jāstaiga,
Kad man uziet kāds vājums, Kad galā iet mans gājums,
Tad viņa vārds man priecina.

Ja tīk tad Dieva prātam, Tad būs man drošinatam
Uzņemt šo likumu;
Kautkādu bēdu-svaru Es celt un panest varu,
Kā man no Dieva uzliktu.

Tam savējus un sevi Es dzīvojot nodevis,
Tam domos nomirstot;
Ja viņš šodien’ vaj rītu Liek manim mirt, tad krītu
Tam rokās, kas pats laiku prot.

Tad ļaujies, dvēs’le klusi Un Dieva sirdī dusi,
Kas tevi radijs ir;
Lai iet, kā iet Dievs gādās, Pats tavus darbus strādās;
Tas visas lietas zin un šķir.