Dievs pazīst savējos

Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Tā Kunga vārdu. [2.Tim.2:19]

Kas ir “stiprais Dieva pamats”? Ar to mēs bieži saprotam pamatu, kas likts ar Jēzus izpirkuma nāvi Golgātā. Protams, nav iemesla šaubīties, ka Viņa nāve mūsu labā ir visas ticības pamats. Taču šodien lasītajā Bībeles pantā Dieva vārds nerunā par glābšanas pamatu. Šie vārdi ir teikti saistībā ar 1.Tim.3:15, kur runāts par dzīvā Dieva draudzi kā patiesības balstu un pamatu.

Tātad Dieva stiprais pamats ir Viņa ticīgā draudze zemes virsū.

Vai tas nav pārsteidzoši? Parasti mēs par Dieva draudzi tā nerunājam, jo pārāk viegli saskatām tās trūkumus, vājības un nepilnības. Laiku pa laikam atrodas kāds, kas ticību apliecinošo baznīcu pakļauj skarbai kritikai. Un mēs, kristieši, noliecam galvu un nopūšamies: Ak, kaut mēs spētu būt citādi…

Un tomēr Bībele draudzi sauc par patiesības balstu un pamatu.

Tā apgalvo Dieva vārds, un arī mums būtu derīgi šos vārdus pārdomāt.

Kad Dievs uzlūko Savu baznīcu, Viņš nebūt nav akls pret Savu bērnu kļūdām un vājībām. Un tomēr stāv rakstīts: “Dievs pazīst Savējos.” – Viņš pazīst un pieņem visus, kas uz Viņu paļaujas, dzīvo ticībā un Svētā Gara spēkā cīnās pret grēku.

“Dievs pazīst Savējos”, un baznīca Viņa acīs ir dārga un īpaša, jā, baznīca ir patiesības balsts un pamats!

Savu patiesību Tas Kungs ir iedēstījis kristīgā draudzē, kas glabā un uztur zemes virsū Viņa vārdu. Draudze dara to, ko neviens cits šai pasaulē nedara – tā glabā un sargā Dieva patiesību.

Dievs priecājas par Saviem bērniem, kam uzticēts lielais dārgums.

Pateiksimies, pielūgsim un būsim pazemīgi Viņa priekšā!